Pēc "Washington Post" vārdiem, uz nākamo valstu grupu, kurā ir arī Baltija, lielā mērā var attiecināt tās pašas šaubas, bet pastāv risks, ka tās varētu kļūt par "pašsaprotamiem pareģojumiem".
"Baltijas valstis patlaban ir relatīvi brīvas no Krievijas iebiedēšanas, bet, ja NATO izlemj izslēgt tās no paplašināšanās bailēs no Maskavas aizvainošanas, Krievijas prezidents Vladimirs Putins noteikti secinās, vai viņam ir dota licence atjaunot sizerēnu varu," teikts rakstā. Tāpat pastāv bažas, ka Rumānija šādā gadījumā rietumu vietā var izvēlēties tuvināšanos ar Moldovu, kur nesen pie varas atgriezušies komunisti.
Laikraksts aicina Džordža Buša administrāciju uzņemties galveno lomu tālākajā NATO paplašināšanā un padarīt to par centrālo jautājumu jūnijā gaidāmās Eiropas vizītes laikā. Laikraksts norāda, ka pašreiz attieksme pret Eiropu ir neskaidra, bet ASV iesaiste tajā ir kritiska gan pašas interesēm, gan globālai stabilitātei. Militāro saišu stiprināšana ar Eiropu nodrošinātu iespēju saglabāt mieru arī citos reģionos, samazinot izmaksas, bet ciešas saiknes ar Centrālo un Austrumeiropu ļautu pārliecināties par to kļūšanu par stabilām, rietumnieciski orientētām demokrātijām. Un abu šo mērķu sasniegšanu Buša administrācija varot nodrošināt, turpmākos divus gadus NATO paplašināšanos uzturot kā demokrātiju.