'WikiLeaks': ASV vēstniecības Rīgā 'slepenāko failu' pārskats  (2)

Vairums no "Rīgas telegrammām", ko "WikiLeaks" publiskojusi piektdien, klasificēti kā "Confidential" jeb konfidenciāli, bet visaugstākā slepenības klasifikācija ziņojumiem, ko var sūtīt, izmantojot ASV militāro interneta sistēmu SIPRNet ir "Secret/NOFORN".

Šādi klasificētus slepenos ziņojumus nekad nedrīkst redzēt ne ASV pilsoņi ("no foreign nationals") – to adresāti ir Vašingtonas amatpersonas līdz pat tagadējās valsts sekretāres Hilarijas Klintones līmenim. ("Top Secret" un augstāka līmeņa slepenības pakāpes dokumenti caur SIPRNet nav pieejami.) Slepenības pakāpe var tikt piešķirta visam dokumentam, taču no ASV vēstniecības Rīgā sūtītajām telegrammām nereti ar "(S)" vai "(S/NF)" klasificētas atsevišķas rindkopas.

Kaļužnija sirdsēsti

Pirmais pilnībā slepenais un ne ārzemniekiem domātais dokuments vēsta par ASV vēstnieces Katrīnas Todas Beilijas tikšanos ar toreizējo amata brāli no Krievijas Viktoru Kaļužniju 2007.gada jūnija sākumā. Sarunā pusgadu pirms tam, kad Kaļužnijs tika atsaukts no Krievijas vēstnieka Latvijā amatā, Beilija pamanīja, ka viņš šķitis vairāk noguris nekā parasti un atzinis, ka ir piekusis no sava diplomātiskā amata, kā arī kritiski izteicies par Krievijas amatpersonām

Tā, piemēram, Kaļužnijs Beilijai atzinis, ka viņam ir sliktas attiecības ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, un, viņaprāt, iepriekšējais ministrs Igors Ivanovs bijis daudz veiksmīgāks "sabalansētas" ārpolitikas nodrošināšanā. Beilija ziņojuma komentārā norādīja, ka Kaļužnijs vienmēr ļoti uzmanīgi "turējies pie Maskavas partijas līnijas", tāpēc viņa kritika pret savu valdību ir visai neparasta. Viņa arī norādīja, ka par Kaļužnija atsaukšanu no Rīgas baumas cirkulējot jau ilgāku laiku, tomēr, izņemot viņa paša atzīšanos par nogurumu no darba, citus pierādījumus par rotēšanas neizbēgamību vēstnieks nepiedāvāja.

Dienu pēc Godmaņa vizītes, 2008.gada 15.februārī, notika Larsona iepazīšanās tikšanās ar Loskutovu, kurā KNAB šefs dalījies vērtējumā par tiesībsargājošo iestāžu sadarbību. Tuvākās attiecības - Loskutova vērtējumā "lieliskas" – birojam bijušas ar SAB. Arī vispārīgās attiecības ar DP Loskutovam šķitušas labas, tomēr viņš paudis nelielas bažas, ka DP priekšnieks "nav pilnīgi brīvs no politiskās ietekmes", konkrētus piemērus tam gan nesniedzot. Arī sadarbību ar Valsts policiju (VP) Loskutovs raksturoja kā "visumā stipru", jo daudzas mazās un zema līmeņa korupcijas lietas tiek nodotas izmeklēšanai VP.

Savukārt par Valsts ieņēmumu dienestam (VID) padotajām izziņas iestādēm Loskutovs bijis kategorisks: tām nevarot uzticēties un par to "augstākā līmeņa amatpersonu godīgumu ir nopietni jautājumi," rakstīja Larsons. KNAB tolaik pēc iespējas mazāk sadarbojies ar Finanšu policiju, jo tā esot "kavējusi KNAB izmeklēšanas".

Īpaši dzēlīgi Loskutovs izteicies par Muitas kriminālpārvaldi, un tās toreizējo priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, kurš esot "korumpēts" un "izmanto savus padotos kā privāto drošības dienestu", padarot sadarbību ar viņu "neiespējamu". Loskutovs arī piebildis, ka Vaškevičs tuvākajos mēnešos varētu tikt apsūdzēts par korupciju, lai gan pierādījumu vākšana pret viņu esot patiess izaicinājums, rakstīja Larsons.

Loskutovs arī pastāstījis Larsonam par atsevišķu KNAB izmeklēto lietu gaitu, piemēram, atzina, ka Lemberga lietas izmeklēšanā KNAB darbojas gandrīz vieni paši, jo citām institūcijām sadarbībā uzticēties nevar, "ņemot vērā Lemberga un viņa atbalstītāju plašos sakarus un ietekmi". KNAB šefs tolaik arī pauda pārliecību, ka līdz gada beigām "Latvijas lielākais oligarhs" Šķēle tikšot apsūdzēts digitālās televīzijas lietā, kas gan nav noticis līdz šim brīdim. Savukārt Vaškeviča lietu Loskutovs raksturoja kā "skarbu", jo viņš esot "viena persona daudz plašākā tīklā" un gudri izmantojis savas noziedzīgās darbības un ienākumus no tām, lai sarūpētu sev politisko atbalstu un aizsardzību.

2008.gada augustā pēc tam, kad Vaškevičam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam, Larsons atsaucas uz 2007.gada rudens vēstniecības GRPO "sensitīvu ziņojumu", kurā pieļauts: "Vaškevičs izmantojot savu stāvokli, lai izspiestu kukuļus no dažādām personām, kas mēģina ievest Latvijā vai transportēt caur to preces, un novirza lielu daļu no šīs naudas Tautas partijai, lai atbalstītu tās aktivitātes. Par to viņi aizstāv viņu darbā un ļauj paturēt daļu naudas."

Vēstniecības GRPO arī pieļāvis, ka pēdējais no trijiem atentātiem pret Vaškeviču varētu būt bijis viņa paša iestudēts, "lai novērstu uzmanību no viņa nelikumīgajām aktivitātēm un novirzītu aizdomas uz citiem ( tādas ir SAB priekšnieka [Kažociņa] neapstiprinātās, personīgās aizdomas)." Pieminot Vaškeviča tolaik šķirto sievu Ināru Vilkasti, Larsons vēsta, ka, saskaņā ar vēstniecības GRPO informāciju, par viņas brāli ir ziņas kā par "aktīvu Krievijas FDD virsnieku".

Tālāk šī ziņojuma slepenā fragmentā Larsons vēsta, ka 2008.gadā KNAB izmeklētājs vērsies vēstniecība, lūdzot konsulāro informāciju par Vaškeviču un viņa ģimeni, kas it kā saistot viņus ar pasu skandālu. Šī konsulārā informācija KNAB gan netika sniegta.

2008.gada jūnijā vēstot par Ivara Bičkoviča nonākšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, Larsons ka slepenas klasificējis divas rindkopas. Pirmajā citēts kāds Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, kurš uzskata, ka pielaidi valsts noslēpumam Bičkovičs ieguvis dažas dienas pirms Saeimas balsojuma laikā, kad SAB directors Kažociņš bija komandējumā. "Lai gan vēstniecības GRPO to nevar apstiprināt, viņi uzsvēra, ka nonākuši pie tādām pat aizdomām," rakstīja Larsons.

Larsons atstāsta presē izskanējušo informāciju, ka Bičkoviča vārds atrodams nepubliskotajos Latvijas VDK materiālos, kā arī tiesneša DP stāstīto versiju - pēc jurisprudences studijām VDK pie viņa vērsās ar darba piedāvājumu, bet viņš no tā atteicies. "DP mums pavēstīja, ka viņiem nav pierādījumu par ciešāku saikni nekā šī," norāda Larsons.

Larsons komentārā gan atgādina plaši izplatīto uzskatu, ka pilnīgāki VDK dokumenti ir Maskavā. "Kontakts Satversmes tiesā uzskata, ka dažiem latviešiem varētu būt pieeja šīm lietām, piemēram, advokātam, kurš plaši figurē pērnruden izdotā grāmatā, kas caur nelikumīgi ierakstītām telefonsarunām atspoguļo neētisku tiesnešu rīcību," komentārā rakstīja Larsons, acīmredzot domādams grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis". Saistībā ar šo grāmatu DP pat bija ierosinājusi kriminālprocesu par zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu noklausīšanos, kas izbeigts pērn.

Kā vēstīts, "WikiLeaks" "WikiLeaks" pagājušā gada nogalē paziņoja, ka tās rīcībā nonākusi ASV diplomātiskā sarakste no visas pasaules, un arī sāka dokumentus publicēt. Savukārt pagājušajā nedēļā "WikiLeaks" publicēja pilnīgi visus tās rīcība esošos ziņojumus nerediģētā veidā.

Lēmumu publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu nerediģētā veidā kritizēja preses izdevumi, kas iepriekš sadarbojās "WikiLeaks" tās iegūto slepeno dokumentu publiskošanā. Laikraksti arī paziņoja, ka to vienpersoniski izlēmis šīs vietnes dibinātājs Džulians Asanžs. "Mēs izsakām nožēlu par "WikiLeaks" lēmumu publiskot nerediģētos [ASV] Valsts departamenta ziņojumus, kas var radīt risku [informācijas] avotiem," teikts britu laikraksta "Guardian", ASV avīzes "New York Times", vācu žurnāla "Der Spiegel" un spāņu laikraksta "El Pais" kopīgā paziņojumā.

2008.gada janvārī vēstnieces vietnieks Stjuarts Seldovics slepenā ziņojumā apraksta Krievijas vēstniecības "spiegu skandālu", kad vispirms parādījās informācija par vēstniecības darbinieku Anatoliju Kogalovu, kam ir nederīga Šengenas vīza, bet vēlāk izraidīts cits diplomāts - Krievijas vēstniecības 2.sekretārs, vicekonsuls Aleksandrs Rogožins. Seldovics raksta, ka "GRPO [visticamāk, ar drošības jautājumiem saistīta vēstniecības struktūrvienība] avoti apstiprina, ka Kogalovs nav persona, ko SAB rekomendē izraidīt par spiegošanas aktivitātēm. 11.janvāra papildinājumā GRPO priekšniekam Latvijas valdības amatpersonas sacīja, ka tagad ir saņēmušas atļauju izraidīt otro indivīdu un cer, ka tas notiks līdz mēneša beigām." Janvāra beigās par Rogožina izraidīšanu pēc viņa aizbraukšanas no Latvijas tika paziņots publiski.

2008.gada janvārī ASV vēstniecību bezvīzu režīma ieviešanas kontekstā satrauca arī tā sauktais pasu skandāls pēc tam, kad presē parādījās informācija par vairāk nekā 100 nelikumīgi izdotām Latvijas pasēm. Seldovica ziņojuma slepenajā sadaļā minēts, ka "līdz šim brīdim labākais informācijas avots ir ar 2007.gada 5.novembri datētais dokuments B [atsauce uz aizslepenotu un "WikiLeaks" nepubliskotu avotu], ko mēs ieguvām slepeni un nevaram atklāt latviešiem."

Ziņojumā teikts, ka Seldovics 9.janvārī ticies ar toreizējo Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāru Normanu Penki, paužot neizpratni par toreizējā premjera Ivara Godmaņa pausto, ka pasu skandāls neietekmēs bezvīzu režīmu, jo "starp ASV un Latvijas valdībām bija nulle komunikācijas par šo lietu". Penke atbildējis, ka ĀM par skandālu uzzinājusi no tām pašām preses ziņām ka vēstniecība un dienām ilgi bez panākumiem mēģinājusi iegūt informāciju no Drošības policijas, kas lietu izmeklē. Komentārā norādīts, ka vēstniecība to uztvērusi kā "ļoti maz ticamu, ņemot vērā dokumenta B datumu".

Nākamajā dienā Penke piezvanījis Seldovicam un paziņoja, ka informācija par visiem vārdiem un pasu datiem ASV valdībai nodoti jau 2007.gada 6.augustā. "Mēs uzskatām, ka Penke atsaucas uz informāciju, ko vēstniecības GPRO nodevusi Drošības policija, un kas minēts dokumentā A [nav pieejams "WikiLeaks"]," teikts ziņojumā, kurā gan uzsvērts - kad šī informācija sniegta, netika paskaidrots konteksts, ka tās cēlonis ir problēmas "pasu dienestā".

Kad vēstniecības GRPO vaicāja Drošibas policijai (DP), vai augusta saraksts ir tas pats, kas aprakstīts presē, atbilde bijusi nē - DP uzskatīja, ka abos sarakstos sakrīt apmēram 20% pasu, tomēr nevarēja to pilnībā apstiprināt, jo paši to nezināja. Vēlāk GRPO no DP saņēma "darba sarakstu" ar 79 vārdiem.

Seldovics kādas tikšanās laikā ar Penki arī aizrādījis par Godmaņa apgalvojumu, ka visas nelikumīgi izsniegtās pases ir Latvijas rīcībā un jaunās pases būs drošākas, norādot - kā valdība var par to būt droša un kā pasu tehniskā drošība atrisina korupcijas problēmu to izsniegšanas procesā. No ziņojuma izriet, ka GRPO no DP 11.janvārī neoficiāli saņēmusi informāciju, ko vēstniecība nevar atklāt citiem valdībā un kas tieši noraida Godmaņa apgalvoto. DP uzsvēra, ka no 79 apstiprinātajiem vārdiem visas pases fiziski nav valdības rīcībā, turklāt starp tām nav arī 20-30 vārdu, par kuriem notiek izmeklēšana.

Ziņojumā arī tiek apšaubīts, ka PMLP Personu statusa kontroles departamenta Personu lietu apstrādes nodaļas vadītāja Ilmāra Varslavāna noslīkšana Daugavā bijusi pašnāvība. "Lai gan bijušā PMLP ierēdņa tiek saukta par nesaistītu ar izmeklēšanu pašnāvību, izlūkošanas informācija liek domāt pretējo. Kā vēstīts dokumentā B, GRPO bija informācija, ka viņa nāve bijusi slepkavība, lai slēptu krāpšanu. Informācijas avota dēļ mēs nevarējām konfrontēt nevienu Latvijas valdībā, jautājot, vai nāve bijusi saistīta ar mums pirms dažiem mēnešiem sniegto sarakstu," teikts noslepenotā telegrammas rindkopā.

Savukārt 2008.gada februāra vidū vēstniecības darbinieki saņēma papildu informāciju no Latvijas iestādēm, un ziņojumā par šiem faktiem slepenajās rindkopās vēstīts, ka vēstniecība pārbaudīja DP sarakstos esošās personas "Konsulārajā konsolidētajā datubāzē". No 40 personām, kas ieguva viltotās pases un kuru īstos vārdus DP noskaidroja, viens vīrietis bija pieteicies ceļojuma vīzai Ņujorkas apmeklējumam, bet saņēmis atteikumu, jo kompānija, uz kuru viņš devās, "bija zināms piesegs Krievijas organizētajai noziedzībai", noskaidroja Rīgas vēstniecība. Vēl kāds vīrietis, kas saņēma Latvijas pasi uz neīstā vārda, ar savu Krievijas pasi mēģinājis dabūt ASV vīzu, bet saņēma atteikumu "viņa zināmo saišu ar Krieviajs organizēto noziedzību dēļ".

2008.gada februāra vidū jaunajam ASV vēstniekam Čārlzam Larsonam bija iepazīšanās vizīte ar premjeru Godmani, un, ziņojot par to, slepenība piešķirta sarunai par pasu skandālu, kurā Godmanis atzina, ka tas "nav palīdzējis" Latvijas centieniem panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Larsons Godmanim pateicās par Latvijas sadarbību, tomēr uzsvēra, ka "caurspīdīgums un dalīšanās ar pilnu informāciju ir kritiski svarīga, kad kaut kas noiet greizi".

2007.gada septembra nogalē tapušajā Beilijas slepenā ziņojuma "Novēršot "tiesiskuma atkrišanu" Latvijā" kopsavilkumā teikts: " Laikā, kad likuma cilpa savelkas ap dažiem oligarhiem, viņi mēģina vēl nekaunīgāk manipulēt ar politisko varu, lai pasargātu savas intereses. Nozīmīga, paliekoša tiesiskuma apdraudējuma iespēja ir ļoti augsta, tāpēc nepieciešama aktīva ASV komunikācija ar Latvijas līderiem, lai pastiprinātu to uzticību vērtībām, kurās balstās mūsu abpusējās un NATO attiecības (..)."

Ziņojuma slepenajā sadaļā komentēta Ventspils mēra Aivara Lemberga un toreiz Tautas partijas "ierindas biedra" mēģinājumi "izrauties no cilpas". Arī Lembergam esot mājas arestā, joprojām "ir daudz cilvēku, kas joprojām gatavi rīkoties saskaņā ar viņa instrukcijām". Taču Lemberga ietekmes nelielā lejupslīde "ļāvusi Šķēlem pacelties, iespējams, viņa varas augstumos," rakstīja Beilija. "Viņš ir gandrīz sasniedzis Voldemorta līmeni, kad neviens neuzdrošinās pieminēt viņa vārdu, baidoties no tumsas valdnieka dusmām, bet tā vietā glauda zodu, simbolizējot viņa vārdu, vai runā par lietām "mākoņos"," Šķēles toreizējo ietekmi raksturoja Beilija.

Vēstniece arī minēja, ka "visas norādes liecina, ka tieši Šķēle izvēlējies (Valdi) Zatleru par prezidentu, un mums ir nopietns pamats ticēt, ka Šķēle nodrošināja Normunda Beļska kļūšanu par prezidenta padomnieku un faktiski paralēlo kancelejas vadītāju, lai gan viņam nav pielaides valsts noslēpumam".

Beilija ziņojumā ASV Valsts departamentam arī norādīja: "Lai gan Lembergs un Šķēle ir starp "lielākajām zivīm", viņi nebūt nav vienīgie problemātiskie indivīdi Latvijā, taču viņi ir augstākā līmeņa pārstāvji grupai, kas manipulē ar politiku un valdību savu personisko finanšu interešu labad."

Vēstniece arī pauda bažas par to, ka Latvijā "arvien vairāk "nepieņemamiem cilvēkiem" parādoties valdībā," var tikt apdraudēta ASV sensitīvā informācija, jo izlūkdienestu sadarbība starp abiem NATO sabiedrotajiem esot laba. "Mēs varam nonākt situācijā, (...), kad Latvijas kā sabiedrotā un partnera uzticamība radīs jautājumus," brīdināja Beilija.

Nedēļu vēlāk, 2007.gada oktobra sākumā vēstniecības slepenajā ziņojumā rakstīts: "Vēlā 28.septembra pēcpusdienā mēs saņēmām informāciju, ka Latvijas valdībā varētu notikt manevri ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, un, iespējams, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa atlaišanai."

Ziņojumā teikts, ka vēstniecības vadība sapulcējās, lai apspriestu šīs ziņas kontekstā ar "nesenajiem notikumiem un premjerministra Aigara Kalvīša 28.septembra paziņojumu, ka Latvijā darbojas noziedzīgs grupējums, kurš saistīts ar bijušajiem padomju un Krievijas drošības iestāžu aģentiem un rada būtiskus draudus Latvijai". "Mums bija bažas, ka paziņojums par šāda apdraudējumu, ko pēdējās dienās neviens Latvijas valdības pārstāvis netika pieminējis nevienam ASV valdības pārstāvim, var tikt izmantots kā iegansts Maizīša atlaišanai," teikts ziņojumā.

Gandrīz viss pārējais ziņojuma teksts ir konfidenciāls, tomēr komentārs ir slepens. Tajā uzsvērts, ka Kalvīša paziņojums vēstniecībai šķitis kā mēģinājums novirzīt uzmanību no "nesenajiem notikumiem", tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas. "Ja draudi ir nopietni, mēs paudām skaidru apņēmību piedāvāt palīdzību izmeklēšanā kā draugs un partneris. Atbildes trūkums uz šo piedāvājumu vai uz mūsu uzsvērto vēstījumu (par bažām) premjera birojam arī ir satraucošs," teikts ziņojumā.

2007.gada oktobra nogalē neilgi pirms Kalvīša vizītes ASV Rīgas vēstniecība Valsts departamentam un Baltajam namam nosūtīja iespējamās sarunas tēmas, kur uzsvērta arī nepieciešamība runāt par tiesiskuma jautājumiem. Komentējot tobrīd virmojošās kaislības ap KNAB, ASV vēstniecība norāda: notikumu cēlonis ir ne tikai KNAB veiktās izmeklēšanas "pret Latvijas oligarhiem un politiski saistītajiem cilvēkiem" un vēlme nobloķēt Tautas partijai piespriesto lielo soda naudu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. "Mēs tam daļēji piekrītam, bet domājam, ka tā ir daļa no lielākas operācijas."

Ziņojumā norādīts, ka ASV vēstniecības komanda joprojām uzskata, ka galvenais mērķis esot "radīt plašākas iespējas politiskai kontrolei un manipulēšanai ar izmeklēšanu, maskējot to ar labāku pārraudzību pār drošības un tiesībsargājošajām iestādēm". "Tā rezultātā varētu rasties viens vienīgs dienests Krievijas Federālā drošības dienesta stilā, kas dominētu visās iekšējās drošības jomās, kas bez kontroles no citiem dienestiem nokļūtu politiķu ietekmē," norāda vēstniecība, brīdinot no "visticamāk, neapzinātām" sekām: var būtiski pasliktināties ASV un citu NATO partneru sniegtās informācijas aizsardzība.