Norvēģijas avīze "Aftenposten", kuras rīcībā nonākuši visi 250 tūkstoši ASV diplomātu sarakstes dokumentu, ko pakāpeniski publicē interneta vietne "WikiLeaks", rakstījusi par ASV vēstniecības Rīgā politikas un ekonomikas nodaļas vadītāja Tamira Vasera aprakstu par Latvijas amatpersonu reakciju uz 2007.gada aprīļa notikumiem Igaunijā.
2007.gada 14.maijā nosūtītajā ziņojumā aprakstīta toreizējās Latvijas valdības vadītāja Aigara Kalvīša (Tautas partija) rīcība šajā jautājumā un milzīgie kritikas viļņi, kas gāzās pār valdību.
"Aftenposten" publicētajā dokumentā uzsvērts, ka nekārtību laikā Igaunijā Latvijas valdība izturējās tā, kā no tās tika gaidīts, - nosodīja vardarbību. Latvija arī atbalstīja Igauniju, piedāvājot Igaunijas tiesībsargājošajām institūcijām aizdot savu ūdens metēju, ko izmantot pūļa izklīdināšanai. Tomēr Latvija nevēlējās afišēt Igaunijai sniegto materiālo palīdzību, sacīts diplomāta ziņojumā.
Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava, 2007.gada 2.maijā tiekoties ar Vaseru, teicis, ka Latvija nebazūnēs par sniegto palīdzību, lai pirms 9.maija, kad tiek svinēta Uzvaras diena, atzīmējot PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju, neizaicinātu vietējo krievvalodīgo kopienu, teikts dokumentā.
Dokumentā uzsvērts, ka Latvijas varas iestādes baidījās, ka Igaunijas nemieri varētu pāriet arī uz Latviju, tādēļ pastiprināja drošības pasākumus 9.maijā.
Ziņojumā teikts, ka 3.maijā toreiz opozīcijas partija "Jaunais laiks" ierosināja rezolūcijas projektu Igaunijas atbalstam. Publiskotajā dokumentā teikts, ka Latvijas valdība bijusi pret šo rezolūciju. Lai gan deputāti no vairākām koalīcijas partijām atbalstīja projektu, tas tomēr neguva nepieciešamo balsu skaitu un tika nosūtīts tālākai izskatīšanai Saeimas Ārlietu komisijā.
Nākamajā dienā dalībnieki, kas uzstājās Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajos pasākumos, izteica asu kritiku par valsts varas rīcību, novērojis ASV vēstniecības Rīgā darbinieks. Viņš ziņojumā norāda, ka Latvijas ārpolitikas eksperts balsojumu nosaucis par "zemāko punktu Latvijas ārpolitikā kopš neatkarības atgūšanas".
Dokumentā arī aprakstīta asā pret valdību vērstā kritika.
9.maijā Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja rezolūcijas jauno variantu, kuru parlaments pieņēma nākamajā dienā. Jaunajā rezolūcijā bija daudz kas no "Jaunā laika" virzītā projekta, tomēr formulēts tas bija daudz maigāk. Rezolūcijā tika kritizēta Krievijas atklātā iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās, uz ASV ziņojis Vasers.
Dokumentā teikts, ka Latvijas varas iestāžu rīcību ierobežoja daudz faktoru: dziļās partijas "Jaunais laiks" un valdošās koalīcijas nesaskaņas, nevēlēšanās pirms Uzvaras dienas izaicināt krievvalodīgo kopienu un nevēlēšanās izaicināt Maskavu pirms robežlīguma ratifikācijas vai arī, kas esot visticamākais, kā pausts dokumentā, visi šie trīs faktori kopā.
ASV vēstniecības pārstāvis uzsvēris, ka mediju un sabiedrības reakcija bija neparasti spēcīga un negatīva. Kā piemēru Vasers min to, ka vienā dienā trīs galveno latviešu valodā iznākošo laikrakstu komentāros asi tika kritizēta valdība.
2007.gadā naktī uz 27.aprīli Igaunijas galvaspilsētas centrā Tenismegi pakalnā tika demontēts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem - tā sauktais Bronzas kareivis. Protestējot pret to, naktīs uz 27. un 28.aprīli notika krievvalodīgo jauniešu rīkoti grautiņi Tallinā un nekārtības valsts ziemeļaustrumu pilsētās. Tika aizturēti aptuveni 1200 nemieru dalībnieku.
Tenismegi pakalnā demontētais piemineklis ir pārvietots uz Tallinas Karavīru kapiem.
Decembra beigās Norvēģijas laikraksta "Aftenposten" vadība paziņoja, ka tā rīcībā nonākuši visi vairāk nekā 250 tūkstoši ASV diplomātiskās sarakstes dokumentu, kurus pakāpeniski publisko interneta vietne "WikiLeaks", bet laikraksts šos dokumentus publiskos neatkarīgi no "WikLeaks" izvēlētās stratēģijas. Tomēr tika uzsvērts, ka netiks publicēti visi dokumenti pilnībā, bet raksti, kas balstīti uz šo dokumentu materiāliem un žurnālistisko analīzi.