Par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā nākotnē varētu būt jāmaksā nevis administratīvais sods, kas nonāk pašvaldības budžetā, bet gan no biļešu maksimālās cenas atkarīgs līgumsods pārvadātājam, otrdien nolēma valdība. Ieviešot šādu sistēmu, ko gan vēl jāatbalsta Saeimai, piemēram, Rīgā sods par braukšanu bez biļetes varētu sasniegt pat 45 latus.

Pašlaik par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā piemēro administratīvos sodus. Satiksmes ministrija, kas izstrādājusi valdības otrdien atbalstītos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), piedāvā svītrot šo soda veidu, jo uzskata, ka šāda sistēma nav attaisnojusies un ir neefektīva. Valsts un pašvaldības pašlaik minimāli kontrolē biļešu izmantošanu, jo kontroles dienestu izveidei un uzturēšanai ir nepieciešami lieli administratīvie izdevumi, norāda ministrija.

SM norāda, ka pašlaik spēkā esošajā APK doto iespēju sodīt par braukšanu bez biļetes izmanto tikai Rīga un Liepāja. Šīs pašvaldības pērn tādejādi plānoja savos budžetos iekasēt kopumā 10 tūkstošus latu.

Tāpēc SM rosina ieviest jaunu "zaķu" sodīšanas sistēmu, kuras pamati jau kopš 2008.gada ir iestrādāti Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, skaidro SM. Proti, šis likums paredz, ka sabiedrisko transportu pasažieri izmanto uz "regulāro pasažieru pārvadājumu līguma" pamata, kura noslēgšanu, spēkā esamību un samaksas veikšanu par to apliecina biļete vai cits pasažiera braukšanas tiesības apliecinošs dokuments. Līdz ar to SM uzskata, ka par braukšanu sabiedriskajā transportā bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažierim jāmaksā pārvadātājam līgumsods, un administratīvais sods kļūst lieks.

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtībā, kas, saskaņā ar SM sagatavoto anotāciju, būtu jāizskata vienlaikus ar grozījumiem APK, taču valdības otrdienas sēdē nebija iekļauti, paredz, ka līgumsods pilsētas nozīmes maršrutos nedrīkstēs pārsniegt lielāko abonementa biļetes cenu, bet reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos - pārvadātāja noteikto lielāko biļetes cenu, reizinātu ar pieci.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgā līgumsods par braukšanu bez biļetes varētu būt vairāk kā 45 lati, jo saskaņā ar uzņēmuma "Rīgas satiksme" mājas lapā sniegto informāciju dārgākā mēneša abonementa biļete, ar kuru iespējams braukt visos transporta veidos visās mēneša dienās, Rīgā maksā 45,9 latus.

Līdz šim par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutos administratīvais sods bija no diviem līdz pieciem latiem, reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos - no pieciem līdz desmit latiem, bet reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos - no desmit līdz piecpadsmit latiem.

Nododot biļešu kontroli pārvadātājiem un ļaujot tiem iekasēt līgumsodus, vairosies to ienākumi, kā rezultātā valstij un pašvaldībām būs jātērē mazāki budžeta līdzekļi, lai kompensētu pārvadātājiem zaudējumus par pasažieru pārvadāšanu, prognozē SM. Ministrija lēš - ja mēnesī par braucienu bez biļetes tiek sodīti aptuveni 4,5 līdz seši tūkstoši "zaķu" un ja maksimālais soda apmērs būtu aptuveni 20 lati, pārvadātāju ieņēmumi gadā varētu pieaugt par 1,26 miljoniem latu.

Grozījumi APK vēl jāatbalsta Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!