Foto: LETA
Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Latvijas Zaļās partijas (LZP) būtu gatavība uzņemties vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, jo pašreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) esot zaudējis gan politiskā spēka, gan tautas uzticību.

Šāda apņemšanās bija pausta partijas kongresam sagatavotās rezolūcijas projektā, kas tomēr netika pieņemta.

Rezolūcija netika apstiprināta, jo, kā skaidroja partijas biedrs Ingmārs Līdaka, koalīcijas partneru ministra demisijas pieprasījums būtu koalīcijas līguma pārkāpums, kura gadījumā "Vienotībai" būtu tiesības prasīt Zaļo un zemnieku savienības premjera Māra Kučinska atkāpšanos.

Pēc Līdakas vārdiem, "Vienotība" jau šā gada budžeta pieņemšanas laikā esot meklējusi iespējas gāzt Kučinska valdību, tāpēc tagad nevajagot lieki kurināt saspīlējumu un dot šādas iespējas. Šādos apstākļos LZP nolēma neriskēt un rezolūciju nepieņēma.

Šādos apstākļos LZP nolēma neriskēt un rezolūciju nepieņēma.

LZP rezolūcijas projektā par izglītības reformas jautājumiem tika uzsvērts, ka partija uzskata, ka pašlaik virzītais izglītības un zinātnes modelis ir neatbilstošs nacionālajai drošībai un tautas dzīvotspējai. Skolu tīklam esot jābūt visaptverošam un to nevar veidot, par pamatu uzsverot kritēriju - "cik ir skolēnu". Skolu sistēmas reforma ir jāuzskata arī kā ieguldījums demogrāfijas uzdevumu risināšanā, nevis tikai kā budžeta ietaupījums, kā tā pašlaik tiek īstenota, bija plānojuši akcentēt "zaļie".

Atsevišķu rezolūciju bija plānots veltīt arī Latvijas ārpolitikai, taču arī to partijas biedri neizšķīrās pieņemt.

Ārpolitikas jautājumiem veltītās rezolūcijas projektā bija uzsvērts, ka Latvijai jāveido patstāvīga un atbildīga ārpolitika, ņemot vērā Latvijas platību, atrašanās vietu un spēku. Pārmaiņas, kuras uzspiež korporāciju pārnacionālais globālisms, pēc rezolūcijas projekta autoru domām, virza pasauli uz haosu, tautu unikalitātes zudumu un civilizācijas degradāciju.

Pašreizējo laiku rezolūcijas projekta autori bija nodēvējuši par parejas periodu, kurā norisinās bezkompromisa izvēles starp diviem attīstības ceļiem: viens no tiem - uz pārrobežu globālismu, milzu teritorijām ar vienoto valdību, kurā valda bezrobežu multisurogātiska kultūra un statistiski mehāniska pārvalde. Pretējais ceļš - uz tautu daudzveidības saglabāšanu, nacionālo valstu stiprināšanu un aizsardzību, kur katrai tautai ir savai attīstībai garantēta teritorija, bet pārējā pasaule šajā teritorijā ir tikai viesi.

Abas rezolūcijas esot tikušas izstrādātas Zaļās partijas Jūrmalas nodaļā, kura pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā bija nonākusi saistībā ar centieniem nosargāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā nonākušā bijušā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa politisko karjeru.

LZP kongresā bija sagatavota rezolūcija arī atjaunojamo energoresursu atbalstam un Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!