Zaļajam koridoram vēža pacientiem ir ievērojami ierobežojumi, atklāj pētījums
Foto: DELFI

Ieviešot zaļo koridoru onkoloģijā, vēža slimniekiem ir uzlabojusies diagnostikas pieejamība, un ārstēšana var tikt uzsākta ātrāk, taču ir ievērojami ierobežojumi pacientu ārstēšanas, rehabilitācijas un uzraudzības jomās, secinājusi Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) pētījumā "Pacientu plūsmas onkoloģijā (zaļā koridora) novērtējums par 2017. un 2018. gadu".

"Šobrīd valstī ir izveidota sistēma, kas ļauj vēzi ātrāk diagnosticēt, kas ir ļoti būtiski, taču ar to vien ir par maz. Nav pareizi, ka šobrīd tālākajos etapos zaļais koridors nereti apraujas – bieži izpaliek kvalitatīva, mūsdienīga ārstēšana, kritiski šauras ir rehabilitācijas iespējas, kā arī nav izveidota pārskatāma sistēma vēža pacientu novērošanai pēc aktīvā ārstēšanās posma. Praksē tas nozīmē, ka zaļā koridora ietvaros nav izstrādāts detalizēts pacientu plūsmas apraksts katram vēža veidam, kas ietvertu ne tikai diagnostiku, bet arī nākamos etapus," norāda pētījuma autore, LVEA valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Kā secināts pētījumā, pieaugot onkoloģisko slimību izplatībai, uzlabojoties diagnostikai un jaunu ārstēšanas metožu pieejamībai, arvien vairāk vēža pacientu nonāk sistēmā un tiem pieejama savlaicīga ārstēšana, tāpēc jārēķinās ar tālāku papildus finansējuma nepieciešamību.

Pētījums arī atklāj, ka Latvijā onkoloģijā joprojām trūkst standartizētas pieejas diagnostikas un ārstēšanas jomās, lielā mērā trūkst kvalitātes prasības izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu veikšanai, nav definēti ārstēšanā sasniedzamie rezultāti. Ārstniecības personu atbildība un sadarbība ir ierobežota, tostarp nav precīzi noteikti ārstniecības personu uzdevumi pacientu informēšanā un savstarpējās komunikācijas uzlabošanā.

"Ņemot vērā, ka diagnostikas un ārstniecības rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no pielietotajām tehnoloģijām, pētījumā atsevišķi analizēta klīnisko vadlīniju un reģistrēto medicīnas tehnoloģiju pieejamība onkoloģijā, kas ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) funkcija," norāda LVEA.

Pētījumā secināts, ka NVD Klīnisko vadlīniju datu bāzē onkoloģijas jomā reģistrētas deviņas vadlīnijas, bet Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē izvērsti ar aprakstiem reģistrētas tikai dažas medicīnas tehnoloģijas. Līdz ar to nav pilnīgas informācijas par satura un kvalitātes prasībām attiecībā uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem onkoloģijā un katra iestāde vadās no savas prakses.

"Medicīnisko tehnoloģiju aprakstu un kvalitātes prasību trūkums rada situāciju, ka nav skaidru principu pakalpojuma groza veidošanā, kā arī iztrūkst pamatojuma lielai daļai valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu," norāda Behmane.

Analizējot medikamentu pieejamību, LVEA akcentē, ka onkoloģijas attīstība pasaulē balstās uz personalizētu pieeju un mērķtiecīgu diagnostikas un ārstēšanas metožu pielietošanu, precīzas medikamentozās terapijas devu, secības un kombināciju lietošanu. Turpretī Latvijā ķīmijterapijas medikamentu centralizētā iepirkuma rezultātā nav vienota ķīmijterapijas medikamentu saraksta, kas būtu pamatots ar valsts noteiktu algoritmisku pieeju ķīmijterapijas nodrošināšanā un vienotām prasībām pielietoto ārstēšanas shēmu lietošanā.

Arī esošie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi valstī neparedz onkoloģisko pacientu datu bāzi, kas ietvertu ārstēšanas klīniskās efektivitātes rezultāta fiksēšanu, kas ir jo īpaši svarīgi izmaksu ietilpīgu terapiju gadījumā, secina pētnieki.

"Neraugoties uz nenoliedzamo progresu, kas panākts onkoloģijas pacientu diagnostikā un ārstēšanā 2018. gadā, Latvijas veselības aprūpes sistēma joprojām ir tikai ceļa sākumā virzībā uz mūsdienīgu onkoloģisko pacientu aprūpi," skaidro Behmane.

Lai panāktu uzlabojumus onkoloģijas jomā, LVEA politikas veidotājus rosina pilnveidot veselības aprūpes kvalitātes prasības, izstrādājot visaptverošu nozares kvalitātes stratēģiju, formalizēt diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas, kvalitātes kritērijus un sasniedzamos rezultātus.

Tāpat arī pilnveidot onkoloģijas attīstības plānu nākamajiem pieciem gadiem, prognozējot iespējamos scenārijus, jaunāko terapiju pieejamību, izmaksas un personāla apmācību, kā arī attīstīt medicīnisko tehnoloģiju reģistrāciju un izmaksu efektivitātes novērtēšanu valsts apmaksāto pakalpojumu noteikšanai, lai sekmētu ierobežoto veselības aprūpes līdzekļu racionālu un uz pierādījumiem balstītu izlietojumu, noteikt ārstniecības personu rīcību pacientu informēšanā par konkrētiem ārstēšanas jautājumiem, uzlabot komunikāciju.

Tāpat arī pētnieku ieskatā jāveic padziļinātu izpēti onkoloģiskās aprūpes nodrošināšanā un darba organizācijā onkoloģisko pacientu ārstniecības vietās, jānosaka kompetences un atbildību starp valsts nozīmes onkoloģiskās aprūpes centriem un reģionālajām slimnīcām, pievēršot uzmanību medicīnas tehnoloģiju un resursu (infrastruktūras, aparatūras un personāla) noslodzes plāniem un kompetences līmenim, jāattīsta modernu, savietojumu datu bāzu izveidi un iespēju iegūt informāciju dažādos griezumos, lai analizētu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti un atbilstību vadlīnijām.

Visaptverošu pētījumu "Pacientu plūsmas onkoloģijā (zaļā koridora) novērtējums par 2017. un 2018. gadu" LVEA veikusi, ņemot vērā LVEA līdzšinējo iesaisti diskusijās Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā par uz rezultātu balstītu un izmaksu efektīvu onkoloģisko pakalpojumu nepieciešamību. Pētījums balstīts uz Latvijas "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.- 2020.gadam", ieviešanas analīzi. Pētījumu LVEA nosūtījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

NVD Saeima Veselības aprūpe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form