Partijas mājas lapā otrdien publicētā aicinājumā LZP ierosina Saeimai "rast juridisku ceļu, kā atlikt 2011.gada 2.jūnijā plānotās Valsts prezidenta vēlēšanas, lai šīs vēlēšanas tiktu atliktas līdz brīdim, kad Saeimas leģitimitāti ir apstiprinājusi tauta – neatlaižot esošo Saeimu vai ievēlot jaunu Saeimu".
LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks portālam "Delfi" norādīja, ka partija tās pārstāvjiem ZZS frakcijā nedos uzdevumu Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties, tāpat arī LZP nav uzdevusi saviem deputātiem pieprasīt Saeimas darba kārtības grozīšanu, izņemot no ceturtdienas sēdes jautājumu par prezidenta vēlēšanām. Viņš skaidroja, ka LZP tikai vēlas pievērst uzmanību, "ka vēlāk iespējamas problēmas", taču LZP deputātiem būšot brīvais balsojums.
LZP Saeimai arī nesūtīs oficiālu vēstuli ar savu aicinājumu, jo "ja viņi uzskata, ka tas ir garām, tad var ignorēt". Viņš gan norādīja, ka, viņaprāt, juristi ir domāti tam, lai mēģināt atrast risinājumus, kā kādu ideju īstenot, nevis noraidīt to uzreiz, aizbildinoties, ka juridiski tas nav iespējams.
Silenieks atzina, ka pret LZP aicinājumu iebildusi vienīgā Saeimas deputāte valdē Iveta Grigule, kura ir arī viena no pieciem deputātiem, kas izvirzīja ZZS frakcijas deputātu, eksbaņķieri Andri Bērziņu prezidenta amatam.
Grigule portālam "Delfi" norādīja, ka "tīri cilvēcīgi" viņai arī esot dīvaina sajūta, ka Saeimai, kas, visticamāk, tiks atlaista, jāvēl prezidents, taču, viņasprāt, ir jādomā, kas notiks, ja valsts vadītāja amats paliks vakants. Viņa uzsvēra, ka jāievēl "vienalga kurš no abiem kandidātiem", bet prezidentam valstī ir jābūt. Pretējā gadījumā, ja referendumā jūlija beigās Saeima tiek atlaista un nav Valsts prezidenta, valsts uz trīs mēnešiem paliek "bez šiem varas zariem", uzsvēra Grigule.
LZP mājas lapā publicētajā paziņojumā norādīts, ka, neatliekot prezidenta vēlēšanas, esošās Saeimas izvēli Valsts prezidenta vēlēšanās lielā mērā var noteikt tas, ka viens no kandidātiem ir ierosinājis pašas Saeimas atlaišanu. LZP arī norāda: "Ja tiktu ievēlēts kandidāts, kurš atlaidis Saeimu, tad šim kandidātam, pats par sevi saprotams, būtu jāatsakās no šī amata". "Papildus tam, neatkarīgi no tā, kurš kandidāts tiktu ievēlēts ar šīs Saeimas balsojumu, ja tas notiktu līdz referendumam, tā ievēlēšanas leģitimitāte būtu apšaubāma," uzskata LZP.
LZP esot izvērtējusi prezidenta vēlēšanu atlikšanas iespējamās juridiskās sekas, īpaši to, ka Saeimai nelabvēlīga referenduma rezultātā, rīkojoties pēc šāda scenārija, iestātos "varas vakuums", tomēr partija uzskata, ka "tikai Valsts prezidenta vēlēšanu atlikšana ir risinājums, kas būtu loģisks un nodrošinātu leģitīmu Valsts prezidenta ievēlēšanu". ""Varas vakuuma" paredzamais ilgums varētu būt pusotrs mēnesis, kurā stabilitāti valstī būtu jānodrošina valdības līmenī," norāda partija.
"Saeima, kuru prezidents nosaucis par korumpētu, oligarhu vadītu utt., tagad balsos ievēlēs jaunu prezidentu, kuram visu laiku vilksies līdzi "nelietīgās" Saeimas ēna. Lai tauta ievēl tādu Saeimu, kā vēlas, un tad jaunā Saeima ievēlēs prezidentu. Argumenti, ka tad uz laiku iestāsies "varas vakuums", nav pārliecinoši, jo kāda vara var būt nelietīgai Saeimai un tās ievēlētam prezidentam?" uzskata LZP pārstāvis Viesturs Silenieks.
Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs pirmdien iekļāva parlamenta ceturtdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanām. Šim amatam izvirzīti pašreizējais prezidents Valdis Zatlers un eksbaņķieris Jau ziņots, ka līdz šim nevienam kandidātam nav apsolīts Saeimā pārstāvēto politisko spēku vairākuma atbalsts.
"Vienotība" solīja atbalstīt Zatleru, tāpat par pašreizējo prezidentu sola balsot "VL-TB/LNNK". Tas dotu Zatleram 40 balsi, bet ievēlēšanai nepieciešama 51 balss.
Tautas partija, kuras Saeimas deputāti kopā ar pārējo apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakciju vēl pirms neilga laika izvirzīja Valsts prezidentu Valdi Zatleru uz otro termiņu, pirmdien valdes sēdē vienbalsīgi nolēmusi lēmumu neatbalstīt Zatlera kandidatūru ceturtdien paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Par iespējamo atbalstu Bērziņam TP vēl lems. Savu lēmumu nav atklājis arī "Saskaņas centrs", kas pieļauj brīvo balsojumu.
Savukārt ZZS jau paziņoja, ka frakcijai būs brīvais balsojums.
Zatlers zaudējis 100% PLL atbalstu, jo pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers rosināja atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.
Zatlera pilnvaras beigsies jūlija sākumā, un Saeimai līdz 8.jūnijam jārīko nākamā Valsts prezidenta vēlēšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
