"Ja partija skaidri zina, ka deputāta amata kandidāts valodu neprot, tad par to arī jāuzņemas atbildība. Ja partija būtu atbildīga, tā pati šādu kandidātu noņemtu. Bet, ja partija pati ar to nevar tikt galā, pie darba būtu jāķeras Saeimai," sacīja Zalāns.
Kā ziņots, parlamentā opozīcijā esošā nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) sagatavojusi likumprojektu par no apvienības "Saskaņas centrs" (SC) ievēlētā deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.
Zalāns atzina, ka pats ar Kravcovu neesot kontaktējies, tādēļ nemākot spriest par viņa valsts valodas zināšanu līmeni. Ja šis jautājums nonāks līdz balsošanai Saeimā, tad frakcija iepazīsies ar visu informāciju un tad pieņems lēmumu par savu nostāju.
Pēc PLL frakcijas vadītāja domām, VL-TB/LNNK ar šādām darbībām mēģina Saeimā īstenot savas iepriekš noformulētās politiskās izpausmes. Tomēr, pēc viņa domām, šis jautājums būtu jāskata plašāk, runājot par katras partijas atbildību, izvēloties un izvirzot savus kandidātus.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK pārstāvji pauduši pārliecību, ka Kravcova zināšanas nav pietiekamas, lai veiktu darbu parlamentā. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) šo gadījumu novērtēja kā "kliedzošu".
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidroja, ka Kārtības rullī ir paredzēta norma, ka deputātu var izslēgt no parlamenta sastāva valsts valodas nezināšanas dēļ.
Tomēr Kusiņš norādīja, ka nepieciešams redzēt VL-TB/LNNK sagatavoto dokumentu, lai varētu to izvērtēt no juridiskā aspekta. "Nezinu, kā viņi iedomājas to realizēt. Es nevaru komentēt nodomus, ir jāredz dokuments, kuru var analizēt," sacīja Juridiskā biroja vadītājs.
Saeimas Kārtības rullis paredz: deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Nav likumīga pamata, lai lemtu par mandāta atņemšanu Kravcovam, šādu viedokli pauda SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Urbanovičs uzskata, ka šāda VL-TB/LNNK rīcība nav pareiza un ir novēlota, jo viņiem drīzāk vajadzējis domāt par likumu izmaiņām saistībā ar deputātu kandidātu pielaišanu vēlēšanām.
SC frakcijas vadītājs uzsvēra, ka likumīgu Latvijas pilsoņu kopuma ievēlētam deputātam, kurš nekā slikta nav izdarījis, citu pilsoņu ievēlēti deputāti nedrīkst atņemt iespējas pārstāvēt savu vēlētāju intereses parlamentā. "To nedrīkst darīt ne valodas, ne ticības dēļ," norādīja politiķis.
Urbanovičs skaidroja, ka Kravcovs patlaban cītīgi mācoties latviešu valodu, un pauda nožēlu, ka Latvijā ir tāda situācija, ka cilvēkam iespējams nodzīvot visu mūžu, neiemācoties valsts valodu.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka Saeimā neizbēgami būs diskusijas par šo jautājumu, jo parlamenta Kārtības rullis pieļauj šādu deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, un bijis precedents, kad valodas nezināšanas dēļ deputātam tiek atņemts mandāts.
Zaķis gan nemācēja teikt, kā varētu izpausties Kravcova valodas prasmju pārbaude, un kas to varētu veikt. Pats viņš ar deputātu neesot runājis, tādēļ viņam nav viedokļa par Kravcova valsts valodas zināšanu līmeni. "Tomēr, ja viņš tiešām nekā no latviešu valodas nezina, tad viņa klātbūtnes nepieciešamība Saeimā varētu būt apšaubāma," atzina "Vienotības" frakcijas vadītājs.
Pēc Zaķa teiktā, VL-TB/LNNK ierosinājumu par Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva esot parakstījuši arī divi "Vienotības" frakcijas deputāti.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka par šo jautājumu konsultējies ar kolēģiem no visām ZZS ietilpstošajām partijām un ticis atzīts, ka nepieciešama plašāka un padziļinātāka informācija, lai varētu pieņemt konkrētu lēmumu. Pēc viņa teiktā, pagaidām trūkstot informācijas, bet, kad tā būs, tad arī frakcija savu lēmumu pieņems.
Brigmanis uzsvēra - nav šaubu, ka deputātam ir jāzina latviešu valoda, Tomēr, no otras puses raugoties, viņš ir guvis zināmas iedzīvotāju daļas atbalstu. Tādēļ nopietni jāizvērtē, kur ir tas "pārrāvums" likumdošanas ķēdē, kura dēļ Saeimā var iekļūt bez pietiekamām valodas zināšanām. "Tas ir lielais neatbildētais jautājums," norādīja politiķis.
ZZS frakcijas vadītājs sacīja, ka Kravcova jautājums nopietni jāizdiskutē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, izvērtējot visus plusus un mīnusus.
Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs Kravcovu, kad viņš bija Liepājas pilsētas domes deputāts, ir sodījis ar 35 latu naudassodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, Kravcovs šo lēmumu ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā.
Kandidējot SC sarakstā 10.Saeimā, Kravcovs ir norādījis, ka valsts valodu prot sarunvalodas līmenī.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš paudis uzskatu, ka Kravcovam būtu korekti pašam nolikt 10.Saeimas deputāta mandātu viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.