Foto: AFI

Latvijas Zaļā partija (LZP) rosinās izvērtēt ierosinājumu celulozes rūpnīcu būvēt par vietējo investoru līdzekļiem, atsakoties no somu investoru "Metsaliitto Group" AS "Baltic Pulp" projekta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā informēja Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, "zaļie" ir pārliecināti, ka celulozes rūpnīcu nepieciešams būvēt tuvāk jūrai, nevis Jēkabpilī.

LZP uzskata par nepieņemamu arī to, ka projekts paredz Latvijā ražot tikai celulozi, izvedot to uz Skandināviju. Silenieks norādīja, ka tādā gadījumā Latvijā, piesārņojot vidi, tiktu saražota celuloze, papīru ražotu Skandināvijā, bet Latvija šo papīru vēlāk iepirktu. Pēc "zaļo" domām, Latvijā vajadzētu ražot gan celulozi, gan papīru, izmantojot tos resursus, ko piedāvā VAS "Latvijas valsts meži".

Silenieks norādīja, ka šīs problēmas valdībā varētu risināt mežu valsts ministrs, kura amata kandidātu partija vēl meklē. Politiķis noraidīja iespēju, ka šajā amatā varētu iecelt premjeram Einaram Repšem netīkamo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu vai VAS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdi Anatoliju Gorbunovu.

Zaļo partiju Saeimā pārstāv Zaļo un zemnieku savienības frakcija.

Kā informēja Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns, premjers Einars Repše ("Jaunais laiks") šodien koalīcijas partiju brokastīs sacījis, ka būtiski esot, lai Latvijā netiktu ražota tikai celuloze, bet arī papīrs.

Premjers arī paudis bažas, vai rūpnīcas uzcelšana neapdraudēs mazo gateru īpašniekus, ja visi zāģmateriāli tiks izmantoti celulozes rūpnīcā.

Jau vēstīts, ka vairāki neatkarīgie zinātnieki AS "Baltic Pulp" ieceri būvēt celulozes rūpnīcu Krustpils pagasta Ozolsalā uzskata par draudu Daugavai un Latvijas videi, tādēļ kā alternatīvu piedāvā rūpnīcu būvēt Kurzemes piekrastē pie atklātās jūras.

Turklāt zinātnieki ir pārliecināti, ka jābūvē nevis rūpnīca, kas spēj gadā saražot 600 000 tonnu celulozes, kā piedāvā "Baltic Pulp", bet gan celulozes un papīra rūpnīca, kas gadā saražotu 150 000 tonnu celulozes un tikpat daudz papīra.

Pēc zinātnieku domām, rūpnīcai piemērotākā vieta būtu pie Bušnieku ezera, dažus kilometrus uz ziemeļiem no Ventspils robežas. Kopumā zinātnieki izvērtēšanai piedāvā sešas iespējamās celulozes un papīra ražotnes izvietošanas vietas - pie Bušnieku ezera, Ugāles pagastā pie Puzes ezera, divās vietās netālu no Ventas upes, Pāvilostā un Vērgales pagastā.

Kopējās celulozes un papīra fabrikas celtniecības izmaksas varētu būt aptuveni 500 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 280 miljoni latu. Arī zinātnieki uzskata, ka rūpnīcas celtniecībai ir jāpiesaista vietējais kapitāls un tikai līdz 40% varētu atvēlēt ārvalstu kapitālam.

Kā iepriekš norādīja zinātnieku grupas pārstāvis inženierzinātņu doktors Georgs Bagātais, patlaban jau esot sāktas sarunas ar vairākām bankām par iespējamo rūpnīcas celtniecības kreditēšanu. Tomēr par konkrētu finansējuma piesaisti vēl esot pāragri runāt.

Arī Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers (Latvijas Pirmā partija) nolēmis aicināt AS "Baltic Pulp" investorus Somijas uzņēmuma "Metsaliitto Group" pārstāvjus izvērtēt iespēju celulozes rūpnīcu būvēt "komplektā" ar papīra ražotni.

Kā iepriekš norādīja premjera biedrs, kurš ir arī valdības darba grupas vadītājs, celulozes rūpnīca kopā ar papīra fabriku Latvijai dotu daudz lielāku pozitīvo ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne. Pēc Šlesera teiktā, ja Latvijā būtu sava papīra fabrika nevajadzētu arī importēt papīru no citām valstīm, bet vietējās koksnes produkcijai būtu daudz lielāka pievienotā vērtība.

Papīra rūpnīcas celtniecība, pēc Šlesera domām, "Baltic Pulp" projektu, iespējams, sadārdzinātu par dažiem simtiem miljonu eiro. Taču jau pašreizējais celulozes rūpnīcas projekts, kurā plānots investēt ap 900 miljoniem eiro (ap 600 miljoni latu), ir pietiekami liels. Viņš ir pārliecināts: ja "Metsaliitto Group" nespētu vai negribētu ieguldīt savus līdzekļus, ikviena Latvijas banka būtu ieinteresēta kreditēt šādu projektu.

Kā iepriekš apliecināja "Metsaliitto Group" viceprezidents stratēģijas plānošanas jautājumos Ero Kitola, "Metsaliitto Group" nākamo piecu gadu stratēģiskajā plānā nav ieplānota papīra fabrikas celtniecība Latvijā. "Pašreiz mēs papīra fabrikai nesakām ne "jā", ne "nē"," sacīja somu uzņēmuma pārstāvis, norādot, - lai to darītu, trūkst tirgus pētījumu un citu nepieciešamo ekonomisko aprēķinu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form