Pēc LZK priekšsēdētājas Aldas Ozolas-Matules teiktā, EM un Ministru kabinets (MK) pilnībā ignorējis Latvijas likumdošanā noteiktās prasības par stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtēšanu un būtisko negatīvo ietekmju novēršanu, izvēloties videi un sabiedrībai drošākos alternatīvos risinājumus.
Enerģētikas sektors ir viens no tiem, kas nepārprotami rada būtisku ietekmi uz vidi, tādēļ likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" iekļauta prasība šīs jomas politikas plānošanas dokumentiem veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Šī prasība ir spēkā jau kopš 2004.gada 1.jūlija. Valdība ignorējusi arī MK noteikumu Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" prasības, norādīts paziņojumā.
Jau 2006.gada janvārī, kad Enerģētikas pamatnostādņu projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 19 vides nevalstiskās organizācijas norādīja, ka pamatnostādnēm pirms to apstiprināšanas ir obligāti jāpiemēro stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
Arī Vides pārraudzības valsts birojs ir informējis EM par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību Enerģētikas pamatnostādnēm. Diemžēl ministrija un tagad arī MK turpina ignorēt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasības, paziņojumā norāda LZK.
Enerģētikas pamatnostādnes nosaka Latvijas valdības politikas mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Tādēļ nav pieņemams, ka piedāvātie risinājumi ir pretrunā ar ES klimata politiku, kas vērsta uz to, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru primāro energoresursu bilancē, paziņojumā uzsver Ozola-Matule.
Arī enerģētikas politika ES ir primāri vērsta uz energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Latvija turpretim paredz atbalstu ogļu dedzinātāja izveidei un jaunas kodolspēkstacijas būvniecībai Lietuvā.
Kā norāda LZK, Zviedrija ir apņēmusies pāris gadu desmitu laikā kļūt par ekonomiku, kas "brīva no oglekļa", un izmantot tikai atjaunojamos energoresursus. Tādēļ Latvijas plāni palielināt SEG emisijas un ogļu izmantošanu ir uzskatāmi par arhaiskiem.
Negatīvā ietekme uz vidi saistībā ar ogļu dedzinātāja izveidi ir saistīta gan ar ogļu dedzināšanas procesu, kura laikā rodas siltumnīcefekta gāzes un gaisā nokļūst smago metālu savienojumi, gan arī negatīva ietekme uz vides kvalitāti un sabiedrības veselību ir saistīta ar ogļu transportēšana un pārkraušanu.
Ņemot vērā, ka stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu paredz arī Eiropas Savienības direktīva 2001/42/EC, Vides konsultatīvās padomes sanāksmē šodien tiks lemts par nepieciešamību informēt Eiropas Komisiju par attiecīgās direktīvas prasību neievērošanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka enerģētikas attīstības pamatnostādņu realizēšanai, kuru mērķis ir noteikt pamatprincipus un rīcības virzienus Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai līdz 2016.gadam, realizēšanai no valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem un privātajām investīcijām būs nepieciešami vairāk nekā miljards latu.