Foto: LETA

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere, protestējot pret ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) biroja iejaukšanos PA darbā, iesniegusi atlūgumu, portālam "Delfi" apliecināja PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Zalpēteres izšķiršanās iesniegt atlūgumu ir viņas personiskais lēmums, jo viņa nespējot pildīt pienākumus pašreizējā situācijā, kad ministra birojs iejaucas PA darbā, dodot norādes un uzdevumus, kuri nav loģiski un saprotami, sacīja PA preses pārstāvis.

Pati Zalpētere portālam "Delfi" sacīja, ka viņas plāniem strādājot šajā amatā pabeigt privatizāciju Latvijā "punktu pielikusi" otrdienas vakarā no ministra biroja sūtīta elektroniskā pasta vēstule, kurā birojs aicinājis neskatīt jautājumu un nepieņemt lēmumu par to, ka uzņēmējam Vladimiram Barinovam būtu jāmaksā nomas maksa par zemesgabalu Jūrmalā, Vikingu ielā 22. Patlaban PA prasība uzņēmējam maksāt nomas maksu ir apstrīdēta tiesā, taču aģentūra sagatavojusi lēmuma projektu, ar kuru līdz tiesvedības beigām tomēr likts uzņēmējam par nomu maksāt. Zalpētere uzsvēra, ka tieši šis e-pasts parādījis, ka visi viņas līdzšinējie mēģinājumi sadarboties ar ministra biroju bijuši nesekmīgi, jo sadarbībai esot jābūt abpusējai.

Kā citus piemērus tam, kā Pavļuta birojs, viņas skatījumā, iejaucies PA vadības darbā, Zalpētere minēja situācijas ar AS "Citadele banka", kā arī AS "Reverta" un "Lattelecom". Attiecībā uz šīm sabiedrībām pieņemtos lēmumus mēģinājuši ietekmēt ministra biroja darbinieki.

Zalpētere gan konkrētu ietekmētāju uzvārdus nenosauca, bet pastāstīja, ka ietekmēšana izpaudusies tādejādi, ka sūtītas e-pasta vēstules, mobilā telefon īsziņas, kā arī prasīti dažādi paskaidrojumi, kā arī izmantoti citi veidi, lai PA darbu traucētu.

Tāpat biroja ietekme esot bijusi tajā, ka sniegtas norādes par to, ka PA nevajadzētu nodot izpildei tiesas spriedumu, ar kuru par labu valstij no Ķemeru sanatorijas privatizētāja "Ominasis Latvija" piedzīta ievērojama naudas summa, stāstīja Zalpētere.

Uzsverot, ka strādājot savā amatā, paveikusi daudz, Zalpētere pauda sašutumu par ministra biroja rīcību. Pie likumsargiem pēc palīdzības gan viņa neesot vērsusies un oficiāli par ministra biroja rīcību līdz šim neesot sūdzējusies.

Savukārt Pavļuts pilnībā norobežojas no Zalpēteres izteikumiem par viņas atlūguma iemesliem, portālu "Delfi" informēja ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Ministrs norāda: īstenojot PA kapitāla daļu turētāja pienākumus, ir rīkojies tikai savu pilnvaru, kompetences un atbildību ietvaros, ievērojot labas pārvaldības principus un rūpējoties par valsts interesēm.

Grūbe papildināja, ka iepriekš jau atklātībā nonākusi informācija, ka PA vadības darbā ir būtiskas nepilnības. Tas liek uzdot jautājumus par PA vadītājas piemērotību amatam, līdz ar to Zalpēteres iesniegtais atlūgums un arī viņas sniegtā informācija par atlūguma iemesliem vērtējama kā reakcija tieši uz viņai neglaimojošā audita un komisijas secinājumiem.

Turklāt atlūgums tiek iesniegts nākamajā dienā pēc tam, kad ekonomikas ministrs ir aicinājis sasaukt PA akcionāru ārkārtas sapulci šā gada 10.septembrī, lai lemtu par PA statūtu grozījumiem, kas paredz uz pusi samazināt PA valdes locekļu skaitu.

Ministra preses pārstāve atzīmēja, ka AS „Citadele banka" ir viens no nozīmīgākajiem patlaban valsts īpašumā esošajiem aktīviem, ar banku saistītie jautājumi ir gan ministra, gan visas valdības regulārā darba kārtībā, taču ikviens lēmums un rīcība tiek vērtēta no valsts interešu viedokļa, lai nodrošinātu bankas veiksmīgu un efektīvu darbu, kā arī vērtības pieaugumu.

Pavļuts uzskata, ka pašreizējā PA valdes locekļu sastāvā nav pietiekami augstas kompetences, lai pilnvērtīgi skatītu ar tās turējumā esošo finanšu institūciju daļu pārvaldību saistītos jautājumus, lemjot par valsts interesēm atbilstošāko rīcību.

Lai gan Zalpētere iesniegusi atlūgumu, tiks nodrošināta PA darbības stabilitāte un nepārtrauktība, rūpējoties, lai atsevišķu PA valdes locekļu īstenotās darbības vēl vairāk nepasliktinātu situāciju PA, kā arī negatīvi neietekmētu tās pārvaldībā esošās valsts kapitāla daļas un īpašumus, norāda ministra preses pārstāve.

Zalpēteri amatā apstiprināja pirms diviem gadiem. Zalpētere bija PA valdes locekle kopš 2009.gada 11.septembra. Toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), valdībai lemjot par viņas apstiprināšanu amatā, norādīja, ka viņa jau gadu ir "neformālā PA vadītāja". Zalpēterei esot liela pieredze valsts pārvaldē un maģistra grāds jurisprudencē, norādīja ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!