Viņš klāstīja, ka zāļu uzcenojumu aptiekās nosaka gan Ministru Kabineta (MK) noteikumi par zāļu maksimālajiem uzcenojumiem, kas nosaka uzcenojuma līmeni zāļu lieltirgotājiem un aptiekām, un kas nav maināmi, gan arī atlaides, kuras zāļu ražotāji dod lieltirgotājiem, bet lieltirgotāji tālāk aptiekām.
"Tā ir pelēkā zona, par ko ir daudz dažādu nostāstu, bet nav precīzu skaitļu. Reizēm izskan informācija, ka ražotāju atlaides dažām bezrecepšu zāles reizumis pat sasniedz 50%. Dažkārt to pacienti šīs atlaides sajūt, dažkārt nē. Tāpēc lielākās diskusijas ir tieši par šo komponenti, jo tā ir neredzamā cenu daļa, savukārt tie uzcenojumi, kuri ir atrunāti MK noteikumos, par tiem diskusiju nav, jo tie jau šobrīd ir skaidri redzami," teica Šmits.
Pēc viņa teiktā, ražotāju atlaužu sniegšana izpaužas tā, ka, piemēram, dažām zālēm ir iespējams ražot analogus produktus, no kuriem, piemēram, viens maksā divus latus, otrs trīs latus, bet trešais 4,5 latus. "To zāļu ražotāji, kuru produkts maksā 4,5 latus, izplatītājam uz šīm zālēm iedod, piemēram 50% atlaidi. Ko šādos gadījumos saka izplatītājs? Lētākas zāles pacientam šajā gadījumā būtu tās, kuras jau sākotnēji maksājušas divus latus, tomēr tādā gadījumā izplatītāja uzcenojums, saskaņā ar likumu, būtu kā par zālēm, kuras maksā divus latus. Savukārt, ja izplatītājs pārdod zāles, kuras maksāja 4,5 latus, bet kurām ražotājs nodrošina 50% atlaidi, zāļu izplatītājs var noteikt augstāku uzcenojumu nekā tām zālēm, kuras jau sākotnēji maksāja lētāk," skaidroja GSK vadītājs.
Šmits minēja - ja attiecīgā ražotāja produkts tiek prioritēts izplatīšanas ķēdē, ir iespējams uzreiz pārdot lielāku produkcijas apmēru. "Piemēram, ja cilvēks atnāk uz aptieku un viņam ir izrakstīts penicilīns, kuram ir vairāki analogi zāļu varianti, aptiekārs viņam iedos vienu no variantiem! Pastāv iespēja, ka šajā gadījumā, aptiekārs ir saņēmis vadības rīkojumu, ka, izsniedzot tieši šo penicilīna variantu, viņš izplatīšanas tīklam, tostarp aptiekai, nopelna, piemēram, 1,5 latus nevis 20 santīmus, kā gadījumā, ja viņš pārdotu citu penicilīna analogu. Savukārt ražotājs nopelna ar lielāku pārdoto zāļu apmēru," viņš klāstīja.
Raugoties no klienta pozīcijām, tajā medikamentu grupā, kur ir pieejami analogi, būtiskākais faktors zāļu izvēlē ir zemākā cena. Tādējādi ražotājiem vajadzētu konkurēt tikai ar cenu. Savukārt izplatīšanas ķēdēm pašlaik nav izdevīgi pārdot zāles, kuras maksā lēti, jo tās nopelna mazāku uzcenojumu, atzina Šmits.
Viņš norādīja, ka dažās valstīs aptiekas saņem papildus piemaksu, ja to izplatīšanā lētākais analogs sasniedz 70-80%. "Es domāju, ka arī Latvijas gadījumā varētu atrast veidus, kā to panākt," atzina GSK vadītājs, piebilstot, ka piemaksām varētu izmantot gan valsts finansējums, gan arī citus līdzekļus.
"Tomēr es neesmu ekonomists, tāpēc nevaru ieteikt kā precīzi sasniegt šo mērķi. Manuprāt, valstiski būtu vērts padomāt arī par šādiem motivējošiem instrumentiem," uzsvēra Šmits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
