Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) un Iekšlietu ministrijas (IeM) vadība pārzina atalgojuma sistēmu Valsts policijā, ceurtdien žurnālistiem apgalvoja Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis.

Policijas priekšnieks skaidroja, ka katru gadu visi dienesti sniedz pārskatus IeM struktūrvienībām, savukārt visas naudas summas sadala IeM Finanšu departaments. Zaščirinskis kā absurdu novērtēja iespēju, ka iekšlietu ministrs varēja nezināt par atalgojuma sistēmu Valsts policijā.

Savukārt Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis, kurš prēmijās šogad no policijas pārvalžu priekšniekiem saņēmis visvairāk, žurnālistiem sacīja, ka "reimatismu ar plāksteri neizārstēs", skaidrojot, ka algu paaugstinājums situāciju Valsts policijā neuzlabos.

Pēc Dzeņa domām, finanšu līdzekļi ir jāinvestē arī policijas materiāltehniskajā bāzē un infrastruktūrā, jo īpaši Rīgā. Apstākļi, kādos strādā policisti, esot dramatiski, par sliktajām darba telpām esot iespēja pārliecināties ikvienam.

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos dažādās prēmijās Valsts policijā izmaksāti 702 927 lati, no tiem 2650 latus saņēmuši četri policijas pārvalžu vai struktūrvienību vadītāji, bet 25 062 latus - 69 priekšnieku vietnieki.

Kā norādīja Valsts policijas Personāla vadības biroja jaunais priekšnieks Artis Velšs, patlaban faktiski dienestā IeM ir 8269 policisti, savukārt 695 likumsargu trūkst.

Aprēķināts, ka patlaban Valsts policijā vidējā alga ir 259 lati, savukārt 2002.gadā tā bija 166 lati.

Par savu atalgojumu žurnālistus informēja arī Zaščirinskis, kurš šogad mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņēmis 1624 latus, bet aprīlī viņa atalgojums sasniedzis 2124 latus. Viņš norādīja, ka šādu atalgojumu ar rīkojumu viņam ir piešķīris pats iekšlietu ministrs, līdzīgi kā tas ir citos IeM dienestos.

Salīdzinoši lielas algas ir arī Zaščirinska vietniekiem - Arvīdam Marhelam, Aivaram Grigulim, Jānim Vondam un Dzenim. Kā liecina policijas informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos Marhela amatalga bijusi 900 lati, piemaksa par izdienu - 27 lati, par dienesta pakāpi - 45 lati, par smago noziegumu apkarošanu - 98 lati. Viņš divas reizes arī saņēmis prēmijas, katru 400 latu apmērā.

Grigulim atalgojums bijis līdzīgs, saņemti 100 lati vairāk prēmijās un 19 lati vairāk kā piemaksas, savukārt Vonda saņēmis par 50 latiem vairāk nekā Grigulis par cīņu ar organizēto noziedzību. Arī Dzeņa atalgojums pirmajā pusgadā bijis 900 latu amatalga, piemaksa par izdienu - 36 lati, par dienesta pakāpi - 45 lati, par organizētās noziedzības apkarošanu - 148 lati, kā arī divas 400 latu prēmijas.

Valsts policija norāda, ka vidēji rajonu policijas pārvalžu priekšnieku amatalgas ir no 400 līdz 450 latiem.

Velšs informēja, ka kopumā Valsts policijā atalgojumam tiek tērēti 30 680 952 lati, kas tiek sadalīti trijās daļās - darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, apkalpojošajam personālam un pārējiem darbiniekiem.

Piemaksās Valsts policija šogad paredzējusi tērēt 6 888 101 latu jeb 22,45% no kopējā algu fonda, savukārt prēmijās - 837 571 latu jeb 2,73%. Pabalstu un kompensāciju izmaksas paredzētas 1,88% no kopējā budžeta, bet atalgojums ārštata darbiniekiem - 1,98%.

Velšs arī piebilda, ka līdz gada beigām personāla trūkums Valsts policijā varētu būt 10%. Līdzīga situācija veidojusies 2002.gadā, kad zemo algu dēļ daudzi policisti pameta darbu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš uzsvēris, ka, kamēr Valsts policijas vadība nebūs izteikusi konkrētus priekšlikumus par to, kas būtu uzlabojams iekšlietu sistēmā, algu paaugstinājumu policisti, ugunsdzēsēji un robežsargi var negaidīt.

Premjers norādīja, ka šā gada budžeta grozījumos iekšlietu sistēmai tiks piešķirti seši septiņi miljoni latu, kas galvenokārt būs paredzēti dažādu parādu segšanai. Algu jautājums ir sarežģīts, un to nevar atsevišķi skatīt tikai attiecībā uz iekšlietu iestāžu darbiniekiem, jo arī kultūras, izglītības, tieslietu un citās jomās strādājošajiem ir zems atalgojums.

Tāpat valdības vadītājs paziņoja, ka no tiesībsargājošajām iestādēm cer sagaidīt konkrētus lēmumus atalgojuma samaksas sakārtošanai. Policistu darba samaksas sistēmai jābūt skaidrai un precīzi saprotamai gan naudas saņēmējiem - policistiem, gan naudas dalītājiem - pārvalžu priekšniekiem. Patlaban šī sistēma pilnīgu skaidrību nevieš.

Nepieciešams veikt pašreizējo policijas funkciju auditu, situācijas analīzi, lai tādējādi reorganizētu policijas struktūru, kā rezultātā ieguvēji būtu gan policisti, gan visa Latvijas sabiedrība, norādīja premjers.

Savukārt, lai risinātu jautājumu par policijas materiāltehniskā stāvokļa uzlabošanu - autotransportu, datoru nodrošinājumu, formas tērpiem, kā arī lemtu par policistu algu pielikumu, no Iekšlietu ministrijas un policijas vadības tuvāko nedēļu laikā tiek gaidīti arī pamatoti aprēķini par reālo finansiālo nepieciešamību nākamajam gadam un perspektīvā.

Kā ziņots, Latvijas Policistu biedrība iepretim Ministru kabineta ēkai 16.augustā rīkoja piketu, lai pievērstu valdības uzmanību zemajam atalgojumam iekšlietu sistēmā strādājošajiem.

Biedrība uzsvēra, ka valsts iekšējai drošībai netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Valsts policijas darbinieku algas ir nesamērīgi mazas un neatbilstošas darba specifikai, kā arī viņiem nav nekādu reālu un darbojošos sociālo garantiju. Tas ir iemesls kvalificētu policijas darbinieku aiziešanai no dienesta policijā uz citām darba vietām.

Ja valsts varas pārstāvji steidzami nepievērsīs savu uzmanību Valsts policijas pienācīgai finansēšanai un valsts iekšējo drošību neiekļaus valsts prioritāšu sarakstā, var rasties nelabvēlīga un nevēlama situācija, kad Valsts policijā būs tāds kvalificētu darbinieku trūkums, ka policija nebūs spējīga pildīt savas tiešās funkcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, brīdina Latvijas Policistu biedrība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!