Valsts prezidenta Valda Zatlera atbildes "Delfi" lasītājiem. Pārpublicēta intervija, kas notika īsi pirms Zatlera apstiprināšanas prezidenta amatā 2007.gada maijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts ierēdniecības atalgojuma sistēma pašlaik nav sakārtota. Vai valsts ierēdnim nākotnē būs tiesības saņemt dāvanas, protams, ja tās tiek saņemtas pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un protams, ja nekas netiek iepriekš prasīts?

Ierēdnis dod ierēdņa zvērestu, ārsts – Hipokrāta zvērestu. Nevajag jaukt šīs dažādās lietas. Šiem zvērestiem ir pilnīgi dažāda jēga. Hipokrāta zvērests ir daudz augstāks par jebkuras valsts ierēdņa zvērestu.

Vai esat nomaksājis nodokļus no savām "pacientu pateicībām"?

Visu, ko prasa likums, es esmu izdarījis.

Vai būs iespēja arī, kad būsiet prezidenta amatā, izteikt jums finansiālu pateicību, ja kāds lēmums man liekas sevišķi labs un atbalstāms?

Es nonāktu pilnīgi citā vidē, kur nekādas pateicības nevienam netiek izteiktas. Jebkuras dāvanas, kuras saņem prezidents, tiek atstātas valstij. Es kā cilvēks nekādas pateicības nesaņemšu.Ja esat pamanījuši, tad prezidenti izpērk dāvanas. Šī ir pilnīgi cita pasaule un tās pasaules likumi ir jāievēro. Prezidents nekādas dāvanas savā vārdā nepieņem.

Zatlera kungs, vai jūs uzskatāt, ka cilvēks, kurš atzinies, ka saņēmis nelegālus maksājumus no pacientiem, ir cienīgs ieņemt valsts augstākās amatpersonas krēslu? Kādu signālu tas dod sabiedrībai?

Es neesmu pārkāpis likumu, neko nelegālu neesmu darījis. Mums ir pašlaik modē tāda vieglprātīga "birku kāršana", bet mēs aizmirstam par likumu. Tas ir lielākais ļaunums, ka tā vietā, lai apspriestu likumu, pēc kuriem mēs dzīvojam, kurus pašu Saeima izdod, tā vietā mēs runājam par kaut kādiem nosacītiem likuma pārkāpumiem, kuru nav. Tauta pati ievēl savus pārstāvjus Saeimā, tauta var ierosināt kādu likumu, tad pēc šiem likumiem ir jādzīvo. Nevar būt tā, ka likumu pabīda par labi vai pa kreisi. Tai pašā laikā mēs sakām – viens likums visiem. Ja mēs šo likumu aizmirsīsim, staipīsim viena cilvēka vai vienas grupas interesēs, tad mēs tikai cietīsim.

eh - Jūs esat arī valsts amatpersona, kurā punktā jūsu deklarācijā parādās "pacientu pateicības dāvanas"?

Kā valsts amatpersona es vispār nekad nekādas pateicības neesmu saņēmis.

Ko jūs mīlat un cienāt vairāk - tautu vai tautas partiju?

Es vairāk mīlu tautu. Jautājums ir retorisks – tikai ar vienu atbildi. Man jāmīl tauta un viņas nākotne.

vai Zatlera kungs ir par refendumu?

Par referendumu jau ir izteikusies tauta, tas notiks. Vai es atbalstīju – tā ir katra pilsoņa personiska lieta, es reizē esmu pilsonis un prezidenta kandidāts. Varbūt būšu prezidents, bet pilsonim un prezidentam ir dažādas tiesības un pienākumi izpaust to.

kā vērtējat "Dienas" apzināto kampaņu pret Jums?

Es nedomāju, ka ir apzināta kampaņa. Avīzi "Diena" lasu kopš dibināšanas dienas. Tā ir vienīgā avīze, ko lasu. Šī bija pirmā avīze, kurai devu interviju, pilna laika interviju.

vai Jūs esat iecerējis uzlabot savas latviešu valodas zināšanas?
Bez šaubām, manas latviešu valodas zināšanas labotas jau skolas laikā.

Ja Jūs uzskatāt ka alga nav atbilstoša Jūsu kvalifikācijai, kāpēc Jūs neatverat privātpraksi ārpus slimnīcas, kāpēc Jūs uz slimnīcas rēķina saņemat vel papildus naudu par veiktajam operācijām?

Tāda līmeņa ķirurģija, tās sarežģītības pakāpes operācijas, kādas es veicu, privātklīnikās nekur netiek veiktas, arī Eiropā. Klīnikas balstās uz vienkāršām lietām uz lietām, kur var nopelnīt naudu. Tas, ko es daru, par to maksā valsts. Ja cilvēks maksājis par maksas operācijām, tai skaitā no ārzemniekiem, es par to nevienu latu neesmu saņēmis, jo es tajā laikā biju slimnīcas administrators un nekādus sev papildus maksājumus kā citi ārsti, neesmu ņēmis.... Es parasti šo naudu devu atpakaļ, es esmu ļoti, ļoti, ļoti daudz devis medicīnai un tie pat ir tūkstoši, jo tos uzskaita, tos redz.

Kā vērtējat JL S.Kalnietes apzinātu vēršanos pret Jums?

Es neesmu manījis, ka Sandra Kalniete apzināti būtu vērsusies pret mani, nekad. Es viņu pazīstu kopš Tautas frontes laikiem un mums vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības.

Zatlera kungs, vai uzskatāt, ka jūsu ārpolitiskās zināšanas un diplomātiskā pieredze ir pietiekama, lai spētu pārstāvēt valsti starptautiski?

Es neesmu profesionāls diplomāts, neesmu arī prezidents, kurš kaut vai vienu reizi bijis savā amatā. Nevienā skolā prezidentus nemāca, par prezidentiem jākļūst pirmā prezidentūras gada laikā, jo īsākā laikā – jo labāk. Par ārpolitiku jebkurš normāls vīrietis interesējas un pateicoties tam, ka man ir tiešām labas angļu valodas zināšanas, visus pasaules medijus kritiskos brīžos esmu skatījies .... Man nevarētu būt grūtību ar angļu valodā runājošo pasauli, bet varbūt trūkst kādas diplomātiskās "glancēs".

Kāpēc ,Zatlera kungs, Jūs iepriekš nepiedalījāties valsts politikas veidošanā (nestartējāt ne Saeimā, ne pašvaldībā, nepievienojāties nevienai politiskajai partijai (publiski), bet tagad momentāli Jūs nolēmāt iesaistīties politiskā procesā, uzreiz kandidējot uz Valsts prezidenta amatu?

Šī priekšrocība ir ļoti liela, jo īstenībā es neesmu" vārīts šai politiskai virtuvei". Vienalga, ja tas mans ceļš būtu caur partiju – tad partija man prasītu, partija man rekomendētu, es nevarētu saglabāt savu neatkarību nekādā veidā. Ja es būtu bijis caur partiju iekļuvis Saeimā, šī Saeima mani burzītu, burzītu, vārītu, kā kulinārijas šovā. Tas viss ar mani būtu bijis. Šī ir unikāla iespēja, ka es visam tam varu pārlekt pāri un ar savu skaidro ārsta domāšanu un zināšanām, kas man ir, varu būt tai prezidentūras līmenī, kurš ir daudz ar savādākām funkcijām nekā likumdevējs un izpildvara.

lūdzu, nosauciet Latvijas ciešākos sabiedrotos!
Pašai Latvijai jābūt sev sabiedrotajai, kas, manuprāt, patlaban ir kritiskais moments. Latvija negrib būt sev sabiedrotā – iekšpolitikai jābūt aktīvai, jo viņa veido ārpolitiku. Sabiedrotie mums ir tādi, kādi viņi ir – stabili, kopti. ASV, pateicoties Vairai Vīķe – Freibergai, ir rokas spiediena attālumā...esam ES un NATO.... Mums jābūt šajā globālajā politikā, tur – kur esam gājuši.

Kas, jūsuprāt, jādara, lai mazinātu Latvijas politisko un ekonomisko atkarību no Krievijas?

Es nedomāju, ka mums šobrīd būtu kāda politiskā atkarība, mēs esam brīva valsts un lemjam paši kā rīkoties. Ja mēs runājam par ekonomisko atkarību, tas ir atkarīgs no ekonomiskajām attiecībām. Šeit ir skaidri jāizvērtē, kādas attiecības mums ir stratēģiskas un kādas gribam attīstīt. Krievija ir lielu resursu kaimiņš. Ja mēs gribam saglabāt šo principu, ka lielākais brālis mazākajām nediktē noteikumus, tad viss būs ļoti labi.

Kādas būs tieši Jūsu darbības, lai Latvija kļūtu nevis par celtniecības un sēņu lasītāju lielvalsti, bet gan atjaunotos par industriālu, lauksaimniecisku un zinātnisku valsti, kāda tā bija agrāk?

Mēs varam paņemt tikai no tā kas ir, mums materiāli ir cilvēki, intelekts, jūra , meži un zemes ,un pats galvenais – ļoti, ļoti darbīga Rīgas pilsēta. Līdz ar to ir daudz priekšnoteikumi, lai mēs saprastu to, ka nebūs šeit smagā rūpniecība ar izejvielām, vieglā rūpniecība ar vieglo darbaspēku, mums darbaspēks vairs nav lēts. Mums ir jāsaprot, ka ļoti daudz izšķirs tas, kā mēs izglītosim savus bērnus, kas no viņiem izaugs.

Ko tieši Jūs varētu izdarīt, lai Latvija nākotnes intelektuālajā pasaulē kļūtu par vienu no līderiem?

Personīgi daudz neko neizdarīšu. Bet es tikos ar zinātniekiem un akadēmiķiem un viņi uzskata tāpat, - ka mums ir jāsakārto pamatizglītība, lai veidotu intelekta bāzi.Jo pret kaut kādu lētu sataisītu materiālu vienas dienas lietošanai mums jāliek pretī tehnoloģiski sarežģītas lietas, kuras nav viegli uztaisīt, kur nepieciešams prāts. Tas ir tas, kas mūs var attīstīt... Cilvēki paliek mazāk, mums jāpaliek gudrākiem.

Kādas ir Jūsu svešvalodu zināšanas?

Ir dažādi svešvalodu zināšanas līmeņi. Viens ir tas, ka jūs saprotat - nu jūs varat pasūtīt kafejnīcā kaut ko, atrast ceļu, nopirkt biļeti un iekāpt vilcienā kaut kur aizbraukt. Tas ir viens līmenis. Otrs līmenis – ka jūs lasāt, trešais, ka rakstāt, bet ceturtais līmenis ir jau drusku augstāks, kuru es pārvaldu – viņā var izdarīt divas lietas – stāstīt jokus un uzstāties auditorijā. Es darbā nevienu nepieņēmu, kamēr viņš man nevarēja neko uzrakstīt angļu valodā – tāds bija mūsu līmenis, kas vajadzīgs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārstam – rakstīta angļu valodā. Ja nevar rakstīt, tad ir problēmas, jo viņam ir jāizsaka savas domas. Šajā līmenī jokojis un uzstājies publiskā auditorijā esmu to darījis angļu un krievu valodās.

Manas domas, guntis@talsucentrs.lv, Kāda ir Jūsu motivācija mainīt (pārtraukt) laba un cienījama ārsta praksi, lai kandidētu par prezidentu? Vai varbūt Jūs mēģināsiet apvienot abas šīs profesijas - sestdienās un svētdienās piestrādāsiet par ķirurgu?

Šīs profesijas nav apvienojamas. Prezidents kalpo tautai, tas ir rakstīts Satversmē. Viņam nekādi citi amati nedrīkst būt, viņš neko citu nedrīkst domāt, kā tikai darīt savu un domāt par Latvijas iedzīvotāju, viņu bērnu nākotni.

pēc kādiem principiem veidosiet savu komandu? Vai tajā turpinās atrasties aizkulišu spēlīšu meistari Beļskis un Silenieks?

Tajā brīdī, kad partijas mani izvirzīja, viņas atstāja mani vienu pašu. Paldies Dievam, vismaz šeit atradās Beļskis un Silenieks, savādāk es šeit staigātu kā tāds putns pa Saeimu, klaudzinātu un meklētu, kur kas ir. Saprotiet, no pirmās dienas Beļskis un Silenieks ir atvērtas personas, mēs esam šeit, mēs esam atvērti pret visiem, tas bija pirmais, ko izdarījām. Nekādas aizkulišu spēlītes, nekādi portāli, kur visi par viens otru var izpausties savās nepiepildītajās izpausmēs. Šeit nāk arī vienkārši cilvēki.Silenieks ir pilnīgi definēta persona. Tas, kāpēc viņu tur redzu – mēs ātri satikāmies, viņš bija gatavs to darīt. Man patīk, ka viņš ir jauns, man patīk, ka kontakts ar viņu ir ļoti patīkams, atvērts, viņam ir labas acis. Kad man saka – ka viņš ir ļoti jauns, lai kļūtu tik ietekmīgs, citi saka – ne, viņš jau ir ļoti ietekmīgs, tad es domāju, - ja viņš jau agrā jaunībā ir ietekmīgs, tad viņš noteikti ir ļoti talantīgs un talantīgi cilvēki Latvijas valstij ir vajadzīgi.Viņš būs tur, kur būs. Es neko nedomāju par komandu, līdz vēlēšanām man neko citu nevajag.

kāpēc tev nav neviena īpašuma?

Arī budistu mūkiem nav īpašuma. Viņiem pat ir aizliegts strādāt algotu darbu, bet tai pašā laikā viņi dzīvo, viņi ēd, viņi lūdz Dievu. Arī īpašums ir tas, kas man varētu traucēt tīri tā morāli...Man nav vajadzīgs īpašums , jo parasti cilvēks slēdz laulības līgumu, lai nodrošinātos pret pretējo pusi. Man ir ļoti laba ģimene un man ne pret ko nav jānodrošinās. Viss, kas ir manai sievai, mani galīgi neuztrauc, ka to varētu zaudēt. Tad arī viens manas dzīves etaps būs beidzies. Man pašam personiski nevajag īpašumu. Visi presē raksta, ka es pārrakstīju visu savu mantu sievai. Bet ko tad es tur pārrakstīju- lietotu automašīnu. Labi, labas markas automašīnu, bet lietotu. Tas ir vienīgais, viss pārējais jau bija nemainīgs pirms tam. Tas, kas ir uzkrāts, ir redzams deklarācijās, arī presē rakstīts.

kādas būs trīs galvenās lietas, kuras jūs kā prezidenta kandidāts vēlētos mainīt mūsu valstī un kāpēc?

Pirmā – inflācija. Tā vairs nav kaut kāds cilvēkiem nesaprotams tekošā konta deficīts. Tās ir lietas, ko cilvēki ļoti labi saprot, saprot, ko tā nozīmē. Viņi arī saprot, ka valdība nav izdarījusi visu. Paskatījos valdības un opozīcijas programmas, tur nebūt nav viss izdarīts līdz galam, par ko mums stingri jāpiespiež valdību strādāt šajā virzienā.

Ko konkrēti izdarīt?

Tas galvenais būtu jāsaprot, ka valsts tēriņi ir jāsamazina. Nedrīkst samazināt algas valsts sektorā strādājošajiem, izglītībā un zinātnē, taču ir resursi, kurus var samazināt. Es gan nepateikšu uzreiz kuri.

Otra lieta, ko vēlētos mainīt, ir ārstu un pacientu maksas. Šai diskusijai ir jātupinās un jāturpinās tik ilgi, kamēr sabiedrība var likumdevējam nolikt priekšā skaidrus priekšlikumus, kā šīs lietas padarīt tā, lai ne viena vai otra puse, nedod Dievs politiķi, netiktu pazemoti šajā lietā. Tas, kas ir vajadzīgs – diskusija, jo parasti viss "uzsprāgst", tad parunājas un pēc kāda laika visi par to aizmirst.

Trešā ir ļoti būtiska lieta – ko nupat uzzināju no lauku cilvēkiem. Mums ir sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija, ko mēs algojam no saviem nodokļiem. Viņi ir novērsušies no lauku cilvēkiem, ir pazuduši radio, ne tikai televīzijā, mīļotie raidījumi kā "Manai dzīvītei". Tas ir vienkārši paudis. Minēja vēl citus raidījumus, kas ir pazuduši. Ko pirmo laucinieks dara – ieslēdz radio, vai viņš ir kūtī vai uz lauka, viņam ir radio. Viņš dzīvo līdzi Latvijai caur radio, dara savu darbu, ir savas valsts patriots. Tie raidījumi ir pazuduši! "Lauku Avīze" ir pārvērtusies par "Latvijas Avīzi" un viņa vairs nav Latvijas avīze, bet viņa ir Rīgas avīze. Tas ir privāts, to mēs nevaram ietekmēt, bet es šeit runāju par sabiedrisko televīziju un Radio un televīzijas padomi. Šeit ir ko darīt!

Ko tad tur varētu darīt?

Man ir grūti pateikt par šiem mehānismiem, bet tas ir aktuāli. Tas, ka viņi ir pazuduši lauku raidījumi, kur lauku cilvēks grib dzirdēt par savu kaimiņu, par savu blakus rajonu, par to, kas notiek laukos. Tas viss ir pazudis..

ja Jūs ievēlēs par prezidentu, vai tad jums nebūs bažas par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu? Vai bez jums tur viss "nesabruks"?

Neaizstājamu cilvēku nav. Ja viens ārsts var sabrucināt visu sistēmu, tad ar to sistēmu kaut kas nav kārtībā. Es pats šo sistēmu veidoju no 1994.gada, nekas nesabruks, viss ies uz priekšu, būs jāatrod jauni cilvēki – droši vien jauni gados.

vai tas būs punkts jūsu darbībai kā ārstam vai tomēr pieļaujat iespēju pie ārsta darba atgriezties?

Ķirurga karjerai katrā ziņā ir beigas. Tas man pašam ir jāsaprot, nevajag radīt nekādas ilūzijas. Nekāds pusķirurgs vai svētdienas ķirurgs nevienam nav vajadzīgs. Ja es varēju būt veiksmīgs, tad tikai tāpēc, ka es visu sirdi un dvēseli tajā darbā ieliku. Teorētiskā līmenī – teorētiskās zināšanas nekur nepazūd un varbūt teorētiskā līmenī pēc termiņa beigām es varu atgriezties.

vai jūs saskatāt ciešu sakaru starp ekonomisko un morālo krīzi Latvijā?

Es domāju, ka svarīgāk a un bīstamāka ir morālā krīze, jo arī sliktos ekonomiskos apstākļos cilvēki var saglabāt morālo stāju.

kādas ir Jūsu domas par valdošās koalīcijas spēju nodrošināt labklājības augšanu mūsu valstī?

Ļoti grūts jautājums, jo prasa kaut kādu konkrētu atbildi. Es šajos jautājumos neesmu bijis kompetents un atbilde var būt tikpat subjektīva kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kas saka – melns, balts un pa vidu varbūt kaut kas pelēks. Tad es labāk atturēšos.

kad, un kur jūs pēdējo reizi tikāties ar Andri Šķēli?

Visa prese to jau ir nodrukājusi – svētdien Traumatoloģijas slimnīcā.

Kad pēdējo reizi ar viņu runājāt pa telefonu?

Es ar viņu pa telefonu pēc tā brīža neesmu runājis . Savā mūžā esmu runājis, mums ir bijušas ārsta un pacienta attiecības.

lūdzu nosauciet vienu, galveno, iemeslu kāpēc nolēmāt kļūt par mūsu prezidentu?

Es domāju, ka visas intervijas laikā pateicu būtību. Nav tāda viena galvenā iemesla. Tas galvenais gan varētu būt tas, ka es gribētu piedalīties šajā garīgajā atmodā. Īstenībā es esmu garīgs cilvēks, garīgā atmoda ir nepieciešama. Mēs esam drusku attapušies no smagiem laikiem, kas bija 1990.gadu sākumā, 1990.gadu vidū. Šobrīd, ja mēs gribam celt katra cilvēka labklājību, mums jāaug garīgi kā sabiedrībai. Es domāju, ka tā ir runa arī par politisko kultūru, arī tai ir jābūt vairāk garīgai nekā līdz šim. Faktiski tas, kas vienkāršo cilvēku neapmierināja – politika nebija šajā brīdī ar tādu garīguma pieskaņu.

Vai tas nozīmētu lielāku atbalstu LPP iniciatīvām?

Nē, tas nozīmē lielāku atbalstu visām partijām. No manas puses atbalsts būs visām, arī opozīcijas partijām.

kas, pēc jūsu domām, sekmētu valsts iedzīvotāju pašapziņas celšanos?

Ticība sev.

Latvija joprojām ir korumpētākā valsts Eiropā. Latvija ir korumpēta no pašas augšas līdz apakšai, kā būt, kā dzīvosim tālāk?

Mums jau nav jābūt strausiem un jābāž galva smiltīs. Korupcija bija diezgan liela, bija pārņēmusi visas sfēras. Ļoti daudz kas ir izdarīts pēdējos piecos gados, kad "Jaunais laiks" ienāca politikā ar šo galveno uzdevumu – cīnīties pret korupciju. Tā situācija šobrīd ir daudz savādāka un daudz labāka, bet tas nenozīmē, ka šajā brīdī vajadzētu apstāties. Korupcijai vienmēr ir tendence rasties, tāpēc cīņai jābūt nepārtrauktai un uz mūžīgiem laikiem.

Vai jūsuprāt KNAB strādā pietiekoši labi?

Man grūti pateikt, es ar KNAB esmu saticies tikai personiskā lietā, es neesmu saticies kā valsts amatpersona, neesmu pētījis viņu darbu. Es domāju, ka KNAB arī ar katru gadu strādā labāk.

vai atbalstāt geju laulības tradicionālā izpratnē?

Satversme mums nosaka, kādas ir laulības. Satversmi nevar grozīt kā tādu pavārgrāmatu, kur kaut ko pieraksta vai izplēš ārā. Jo mazāk mēs mainīsim Satversmi, jo stabilāka būs mūsu valsts. Ja runā par tādām lietām, kā aizsargāt šo cilvēku sociālās tiesības – tiesības uz mantojumu, dažādiem pabalstiem, ko nosaka Latvijas likumdošana, tad pie tā ir jāpiestrādā, tas ir jāizdiskutē un to nevar tā vienā dienā pieņemt. Tas būtu tas ceļš, kas apmierinātu pilnīgi visus iedzīvotājus.

sociologs, kāda ir Jūsu attieksme pret Krievijas-Vācijas gāzesvada būvniecību Baltijas jūrā?

Skumji, kas tas gāzesvads neiet caur Latviju.

vai tiesa, ka Jums ir bijusi darīšana ar čekistiem?

Izņemot to, ka es esmu divreiz runājis ar savu medicīnas institūta "čekistu" – it nekādas nav.

vai Zatlera kungam liktos normāli, ka ugunsdzēsējs vai policists pirms glābt cilvēkus pieprasītu kabatas naudu vai "pateicību" konvertā?

Es nesaprotu, kā pēc šī tēma par prasīšanu tiek savilkta ar mani kā ārstu. Neviens nevar prasīt, neviens, tur nav pat nekas apspriežams.

Satversmes 47. pants paredz, ka Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesības. Kuru likumdošanas aktu tapšanu Jūs ierosinātu?

Šobrīd neesmu gatavs ierosināt kādu likumu, uzskatu, ka jābūt juridiski kompetentam, otrkārt, jāskatās kādas ir likumdošanas iniciatīvas, Saeima, valdība un pati tauta var to rosināt.

kāds ir Jūsu viedoklis par robežlīguma ratificēšanu, vai jāgaida Satversmes tiesas spriedumu?
Satversmes tiesa dara savu darbu, tur viss būs pateikts, kā mēs traktējam Satversmes 3.pantu. Tas viss ir normāli, paralēli ir pateikts, ka ratifikācija Krievijā var būt kaut kad būs, bet varbūt nebūs. Ir ļoti muļķīgi modelēt šīs situācijas, labāk pagaidīt īsto laiku, tad mēs redzētu kā tālāk rīkoties.

Ko Jūs darītu ja valdība nodotu ratifikācijas dokumentus Krievijai pirms sprieduma?

Nesteigsimies tam visam priekšā, to ko mēs darīsim, ja mēs varam paturēt pie sevis. Tā tomēr ir diplomātija.

Vai Jūs uzskatāt, ka tauta vienīgā kompetenta lemt par Satversmes 1.,2.,3. Un 6.panta (valsts definīcijas) būtības maiņām?

Tas tur ir ierakstīts, Satversmi negrozīsim.

Kādi būtu iemesli pašreizējā gaisotne, kas Jums liktu atlaist Saeimu ?

Jebkurā politiskā situācijā, jebkurā valstī ir tikai viena situācija, kas lieka atlaist Saeimu – tad, kad viņa ir rīcībnespējīga, ka viņa nespēj pieņemt likumus jeb arī nenāk uz sēdēm un tāpēc nespēj pieņemt likumus.

Vai uzskatāt, ka Latvijas likumdošanā ir beidzot jāiekļauj norma par to, ka ārsti NEDRĪKST pieņemt nekādus papildus maksājumus savai oficiālajai darba algai?

Ir vajadzīga šī diskusija. Jo vienmēr, ja mēs neizdiskutēsim , paši nepieņemsim kādu normatīvu aktu, kuru paši respektēsim, visas puses, tikmēr par kādu likumību runāt šeit nevarēs. Vienmēr būs zināma tieksme šeit apspēlēt šo faktu, lai izmantotu. Jo ārsts šobrīd ir ķīlnieks, viņš nevar ienākt sabiedriskajā telpā ar kaut ko.

uz kuru valsti Jūs dosieties pirmajā ārvalsti vizītē?

Tām vajadzētu būt mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai.

koļa, Vai Jūsuprāt attiecību uzlabošana ar Krieviju ir svarīgāka par attiecību nostiprināšanu ar Igauniju un Lietuvu?

Tikai tad, kad Lietuva, Igaunija un Latvija būs vienotas savā ārpolitikā, mēs varēsim veidot normālas attiecības ar Krieviju.

kāda ir Šķēles loma Jūsu izvirzīšanai? Cik noprotams, viņš vismaz nepretojās Jūsu kandidatūrai?

Nav ne jausmas.

vēlētājs, kā Jūs vērtējat pašreizējo vēlēšanu sistēmu? Vai tā nav jāmaina, lai nodrošinātu saeimas darba efektivitāti?

Saeimas darba efektivitāte ir atkarīga no ievēlētajiem deputātiem, kurus ievēl tauta. Vēlēšanu sistēmai šeit nav nekādas nozīmes. Tautas izvēlei ir nozīme, tautai pieder vara – Satversmes 1.pants.

ko Jūs varat pateikt par morāli un morāles normu ievērošanu sabiedrībā?

Tas ir ļoti grūts jautājums, jo nav jau tās rakstītās morāles. Faktiski uzvedības normas ir tādas – kādas paši pieņemam. Ja paskatīsimies dažādās reliģijās, dažādās etniskās grupās, dažādās ciltīs pat ir dažādas normas. Latvijai ir jābūt skaidrai, kas tad ir morāles normas Latvijā – tad viss būtu skaidrs.

Jums ir zināms, kādas šīs normas varētu būt?

Es domāju, ka šeit ir vienkārši atrast atbildi uz šo jautājumu, ko ne visi cilvēki grib pieņemt. Ja mēs dzīvojam kristīgā pasaulē, tomēr pamatā būtu jābūt kristīgās pasaules normām.

cik lielam Jūsuprāt būtu jābūt pedagoga atalgojumam (pēc vai pirms nodokļiem)?

Ne par kādu konkrētu skaitli es nevaru teikt, jo vienmēr pedagogu atalgojums būs par mazu. Faktiski vienmēr pedagogs bijis tas, kas audzina mūsu jaunos cilvēkus. Šeit atalgojums nekad nevar būt par mazu. Bet ne tikai atalgojums ir skolotājiem no svara, būtiski ir, kāda viņu vieta sabiedrībā. Mēs esam aizbīdījuši no sabiedrības prom trīs galvenās lietas jeb vērtības, kas ir bijušas sabiedrībā – skolotājus, ārstus un mācītājus, kas jebkurā Latvijas ciematā vienmēr bijuši cieņā. Mēs esam viņus aizbīdījuši prom, tagad viņi tur paši ķepurojas par savām interesēm un kā viņi ķepurojas, tā viņiem uzreiz saka – tu mums vairs neesi vajadzīgs. Skolotājs mums ir vajadzīgs, tā ir mūsu nākotne – pirmkārt, mums ir jāatdod gods šim skolotājam, otrkārt, jādomā, kā celt skolotāju prestižu...

kā Jums šķiet, vai gadījumā, ja prezidentu vēlētu tauta, Jums būtu izredzes tikt ievēlētam šajā amatā???

Lielākas..

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form