Zatlera partija Daugavpilī interesē vien dažus desmitus vecāka gadagājuma cilvēku

Tiekoties ar interesentiem, Zatlers uzsvēra, ka patlaban ticība politiskajām partijām tautā ir ļoti zema. Neskatoties uz to, ZRP esot laba iespēja sākt visu no baltas lapas cilvēkiem, kam patlaban ir no 30 līdz 40 gadiem, kas ar politiku līdz šim varbūt nav nodarbojušies, kas grib kaut ko izdarīt savu bērnu labā, kas grib redzēt Latviju labāku.

"Jau šobrīd dalībai partijā ir pieteikušies 1200-1400 cilvēku, kas plašākai sabiedrībai varbūt nav zināmi, taču kuriem ir iespējas tādiem kļūt ar saviem darbiem," uzsvēra Zatlers.

Turpinājumā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ZRP logo, programmu un varēja uzdot interesējošos jautājumus.

Klātesošos interesēja jautājumi par iespējamām izmaiņām pensiju likumā, par baņķieru saukšanu pie atbildības par valsts ekonomikai nodarīto kaitējumu, par valsts politisko pārvaldi, par pasākumiem, kurus partija plāno īstenot, lai mazinātu iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas, par kvotu noteikšanu reģioniem ES fondu līdzekļu sadalē, par latgaliešu valodas vietu un statusu, par principiem, pēc kuriem partijas sarakstā tikšot nodrošinātas vietas deputātu kandidātiem no reģioniem, kā arī virkne citu jautājumu.

Ja atbildes uz vairumu ekonomisko jautājumu bija diezgan vispārīgas, tad, kas attiecas uz valsts pārvaldi, ZRP iestājas par visas tautas vēlētu prezidentu, viņa pilnvaru paplašināšanu un Ministru kabineta izveidi, izvēloties ministrus nevis pēc politiskās piederības, bet gan pēc profesionālajām īpašībām.

Jau ziņots, ka pirmdien Daugavpilī un Rēzeknē viesojas eksprezidents un ZRP veidotājs Valdis Zatlers. Biedrības "Latgolys Saeima" valdes vadītājs Juris Viļums pastāstīja, ka šodien Rēzeknē plānots sasaukt arī to ZRP dibinātāju sanāksmi, kam pastāvīgā dzīves vieta ir Latgale, lai apspriestu nodaļas nolikumu un ieceltu koordinācijas grupu tālākam darbam.

Jau informēts, ka 23.jūlijā Rīgā tika sasaukts ZRP dibināšanas kongress, apstiprināti partijas statūti un ievēlēta valde. Partijas pamatdokumenti paredz veidot reģionālās nodaļas. Tās tiks veidotas pēc ģeogrāfiskā principa, tāpēc Latgalē to plānots izveidot esošā vēlēšanu apgabala ietvaros. Reģionālās nodaļas tiks iesaistītas jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, ievērojot decentralizācijas principu. Proti, lai katram reģionam ir sava teikšana.

Jaunas partijas izveidi, kura jau no savas darbības pirmsākumiem veidotu reģionālās nodaļas, atbalstījusi arī biedrības "Latgolys Saeima" vadība. Pati biedrība nav uzskatāma par tiešu ZRP pārstāvi Latgalē. "Latgolys Saeima" iestājas par visas Latvijas vienmērīgu attīstību un par Latgales patiesu pārstāvniecību Saeimā, tāpēc vistuvākajā laikā tiks sasaukta biedrības sanāksme, kurā tiks apspriesti reģionālās politikas principi, kas tiks piedāvāti visām Latvijas politiskajām organizācijām iestrādāšanai savās programmās, skaidroja Viļums.

Biedrības "Latgolys Saeima" valdes priekšsēdētājs sestdien, 23.jūlijā, notikušajā apvienības "Vienotība" Latgales reģiona biedru sanāksmē paziņoja par savu izstāšanos no partijas "Pilsoniskā savienība", jo ne partija, ne partiju apvienība, ne arī abi no šī saraksta ievēlētie Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis nav nodrošinājuši Latgales reģiona interešu pārstāvniecību 10.Saeimā.

Pagaidām Viļums neplāno piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās, jo svarīgāk par kādas partijas panākumiem izvirza biedrības "Latgolys Saeima" darba attīstību un atbildīgas reģionālās politikas principu ieviešanu Latvijas politiskajā sistēmā kopumā.