Frīdenbergs skaidroja, ka viņa motivācija saistīta ar mērķi panākt labu politisko pārvaldību, kurā netiks īstenotas politbiznesa intereses. Mūziķis skaidroja, ka sava iepriekš pārstāvētā politiskā spēka LPP/LC viņš oficiāli izstājies pagājušajā nedēļā, jo partijai un viņam bijusi nesavienojama attieksme pret jaunām idejām.
Savukārt Makarovs izlēmis iestāties ZRP, jo uzskata, ka vajadzīgas pārmaiņas un cits politiskais stils. Viņam pievilcīgs liekas tas, ka "šī partija deklarē centriskumu, saliedētību sabiedrībā un tajā pašā laikā arī vēlmi veikt reformas".
Patlaban aptuveni 100 cilvēku stāv rindā "Sapņu fabrikas" iekštelpās, lai notariāli apliecinātu, ka vēlas kļūt par partijas biedriem. Lai arī redzami jauni cilvēki, tomēr liela daļa topošo biedru ir aptuveni 30 līdz 40 gadus veci, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, šodien "Sapņu fabrikā", notiks eksprezidenta Valda Zatlera veidotās ZRP dibināšanas kongress, aģentūru LETA informēja partijas pārstāve Daiga Holma.
Tajā paredzēts savākt nepieciešamos parakstus partijas dibināšanai, apstiprināt statūtus un ievēlēt valdi, kuru kā partijas izveidošanas iniciators ieteiks eksprezidents Zatlers, kurš arī pretendēs uz partijas vadītāja amatu. Tāpat arī šajā kongresā plānots izlemt par partijas biedra naudām un citiem finansējuma piesaistīšanas principiem.
Dibināšanas kongresā piedalīsies nedaudz vairāk par 200 cilvēkiem, kurus atlasījis topošās partijas kodols.
Savukārt pēc dažām nedēļām, 13.augustā, iecerēta liela kopsapulce, kurā varētu piedalīties vairāk nekā ap 1000 cilvēku.
Tpošās ZRP kodolā, kurā ir 15 līdz 20 cilvēku, darbojas vairāki uzņēmēji, piemēram, AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, "HansaWorld Latvija" pārdošanas vadītājs Edmunds Sprūdžs un SIA "Brain games" vadītājs Pāvils Jurjāns.
Tāpat partijas kodolā darbojas ilggadējs Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols, "SEB dzīvības apdrošināšanas" pārstāvis Jānis Ozoliņš, uzņēmējs un jurists Rihards Kozlovskis, kā arī portāla "Satori" redaktors Reinis Tukišs.
Zatlera partijas kodolu veido arī kustības "Nāc līdzās" vadītāja Sarma Freiberga, dažādu labdarības pasākumu organizatore Vija Tirzmale, bijušais Jūrmalas mērs un Mazākumtautību padomes priekšsēdētājs Romulads Ražuks, Vēlēšanu reformu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš, kā arī apvienību "Vienotību" pametušie un Saeimas deputātu mandātus nolikušie Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Jaunās partijas kodolā darbojas vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces - bijusī Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egner, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā ziņots, dažas nedēļas pirms savas prezidentūras beigām, 28.maijā, Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, kura savukārt 2.jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās šajā amatā ievēlēja Saeimas deputātu Andri Bērziņu. Tādējādi Zatlers kļuva par pirmo prezidentu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurš prezidenta amatā nav pārvēlēts uz otru termiņu. Viņa pilnvaru termiņš beidzās 7.jūlijā.
Pēc tam Zatlers 9.jūlijā paziņoja, ka dibinās jaunu partiju.
Partijas manifestā iekļauti desmit darbības principi: "1.Vienkārši, skaidri un vienādi spēles noteikumi visiem bez izņēmuma. 2.Pārvalde tikai tāda, kas nepieciešama cilvēku vajadzību nodrošināšanai - maza un praktiska. Tā strādā konkrētam mērķim un rezultātam, kas attaisno tās pastāvēšanu. 3.Tiesu vara ir neatkarīga, ātra un taisna. Tiem, kas vainīgi, no atbildības neglābties. 4.Spēcīgas ģimenes un kopienas ir attīstības, solidaritātes un valsts nākotnes stūrakmens. Kur cilvēki paši var lemt un izdarīt, tur ierēdņa starpniecībai nav jābūt. 5.Par savu un bērnu labklājību un veselības aprūpi nodokļu maksātāji lemj atbildīgi un patstāvīgi. 6.Veselīga ekonomika ar stingru naudas disciplīnu un efektīvu valsts atbalstu ir pamats pensiju un pabalstu sistēmas ilgtspējai. Nodokļiem jābūt saprotamiem un samaksājamiem. 7.Eiropas mērogā konkurētspējīga izglītība ir viegli pieejama un lietderīga kā jauniem, tā veciem. 8.Pilsoņu iniciatīvas un referendumi kā pašvaldībās, tā valsts līmenī virza attīstību un īsteno iedzīvotāju gribu, ne šauru grupu intereses un vienošanās. 9.Godīga konkurence un vienādi noteikumi Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem gan Latvijā, gan Eiropā ir valsts nacionālās intereses. 10.Visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu."