Prezidents analizēja jaunās valdības skatījumu uz 11 jautājumiem, ko viņš bija uzdevis partijām pirms premjera amata kandidāta nominēšanas. "Neesmu tos aizmirsis, un ceru, ka neesat aizmirsuši arī jūs," teica Zatlers.
Valsts prezidents sacīja, ka premjera izvēles procesā ticis ievērots caurskatāmības princips, taču tāds nav pilnā mērā izmantots, izvēloties ministrus. Zatlers kritizēja arī to, ka valdības deklarācijā tikai vēlējuma formā runāts par veicamajiem darbiem, bet netiek pateikts, kad un kā tie tiks sasniegti.
Zatlers minēja, ka tieslietu un iekšlietu ministra darbs jaunajā valdībā būs izšķirošs, lai sabiedrībā atgrieztos ticība valstij, kā arī pauda cerību, ka ekonomikas ministrs zinās, kā un kādos termiņos paaugstināt konkurenci iekšējā tirgū.
Kā valdības darba izaicinājuma jomas Valsts prezidents norādīja arī veselības aprūpi un izglītību. "Tas ir grūts uzdevums, pie tā ir jāstrādā," uzsvēra Zatlers, norādot, ka veselības aprūpes jautājumos un izglītībā viņš sniegs savu palīdzību, veidojot darba grupas stratēģiskās analīzes komisijā.
Zatlers norādīja, ka valdībai ir jāpanāk, lai tiktu kvalitatīvi izdebatēti un pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā. "Godmanis ir spēris pirmos soļus un pēc pusotru gadu ilgušā sastinguma šo jautājumu atkal aktualizējis. Ministru prezidenta kandidāts nežēloja laiku un iepazinās ar tiesībsargājošo iestāžu viedokli par šo jautājumu, kas ir ļoti pozitīvi. Arī šim procesam jāsniedz konkrēts rezultāts - izdiskutēti, juridiski un valstiski saprotami kriminālprocesa likuma grozījumi. Un ja Saeimas deputāti vilcinās, tieslietu un iekšlietu ministriem ir tiesības aktīvi iesaistīties likuma grozījumu virzībā Saeimas komisijās," uzsvēra Valsts prezidents.
Zatlers savā uzrunā atzina, ka valdības deklarācijā ir maz konkrētības par to, kādos termiņos politiskās partijas paaugstinās konkurenci iekšējā tirgū, kas augošās inflācijas apstākļos ir svarīgs jautājums.
Valts prezidents norādīja, ka smags tuvāko gadu jautājums, uz kuru Latvijai nāksies atbildēt, ir valsts enerģētiskā neatkarība un energoefektivitātes programma. "Labi, ka apņematies, šo problēmu risināt, taču esmu vīlies, ka par enerģijas avotu struktūru runājot, deputāti līdz kopsaucējam tā arī nav nonākuši," sacīja Zatlers, aicinot nopietni skatīties nākotnē, apzinoties, ka strauji augošo pasaules enerģijas cenu apstākļos valdībai jādod skaidrs redzējums par to, kā nodrošināt Latvijas enerģētisko un līdz ar to arī politisko neatkarību.
Zatlers minēja, ka Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgi stratēģiski mērķi un konsekventa, skaidri izmērāma rīcība mērķu sasniegšanai. "Tas būs viens no jaunā ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svarīgākajiem uzdevumiem," teica Valsts prezidents, atgādinot, ka valdībai ir skaidri jādefinē Latvijas pievienošanos eiro zonai par stratēģisko mērķi, kas garantētu ekonomisko drošību globalizācijas izaicinājumu un apdraudējumu priekšā.
Valsts prezidents atzina, ka novērtē Godmaņa apņemšanos regulāri atskaitīties Saeimai, kā arī likt to darīt ministriem.
Kā ziņots, Saeimas apstiprinātajā Godmaņa vadītajā valdībā strādās 18 ministri.
Jauno valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), LPP/LC un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto valdību.
Sarunās par Godmaņa valdības veidošanu piedalījās arī otra skaitliski lielākā partija Saeimā - "Jaunais laiks" (JL), tomēr puses nespēja vienoties un JL piedāvātie ministru portfeļi tika sadalīti starp pārējām koalīcijas partijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
