Zatlers: akūti nepieciešama aktīva diskusija par tiesnešu apstiprināšanas kārtību
Foto: AFI

Diskusijas par tiesnešu apstiprināšanas kārtības pilnveidošanu ir ne vien vēlamas, bet pat akūti nepieciešamas, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidents atzinīgi novērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes, informēja viņa preses sekretāre Ilze Rassa.

Zatlers sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu, kurš Saeimā ir iesniegts vēl 2006.gadā, proti, 8.Saeimas darbības laikā.

Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka jāvērtē, vai vispār ir nepieciešams atkārtots Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa.

Piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm.

Tiesību zinātņu eksperts Aivars Endziņš uzskata, ka par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam.

22.oktobrī Saeima Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā neapstiprināja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu.

Endziņš sacīja, ka ne jau velti Eiropas eksperti kritizē to, ka Latvijā tiesneši tiek amatos ievēlēti parlamentā, jo tas "rada iespēju politiski izrēķināties vai ietekmēt tiesnesi".

Endziņš atzīmēja, ka šis nav pirmais gadījums, kad Saeima, aizklāti balsojot, neapstiprina tiesnesi amatā - arī 5.Saeimā divi tiesneši amatos nav apstiprināti. Šajā gadījumā divi deputāti konkrētā civillietā bija devušies pie rajona tiesas tiesneša ar "tēvišķīgu pamācību", kā tiesa spriežama. Pēc tam, kad tiesnesis viņiem "parādījis durvis", līdzīga rakstura vizīte bijusi arī pie tiesas priekšsēdētāja, un arī šajā gadījumā tiesnesis rīkojies identiski.

Kad pienācis laiks izlemt jautājumu par tiesnešu atkārtotu apstiprināšanu amatos, Saeimas balsojums bijis negatīvs, atminējās Endziņš, piebilstot, ka pēc tam gan par termiņu pagarinājumu lemts atkārtoti un lēmums bijis tiesnešiem pozitīvs.

Līdzīga situācija bijusi arī gadījumā uz divu Daugavpils tiesas tiesnešu apstiprināšanu, kuriem beidzies pilnvaru termiņš, toreizējā pilsētas mēra Alekseja Vidavska laikā.

Tā kā šobrīd Latvijā vēl nav pieņemts ne jaunais Tiesu iekārtas likums, kur pilnvaras paredzētas tieslietu padomei, pareizākais būtu, ka amatos tiesnešus apstiprinātu Valsts prezidents, uzskata Endziņš.

Iepriekš izskanējis, ka Vīgants bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunāja vairākus frakciju deputātus, lai tie neatbalstītu Vīganta kandidatūru. Taču oficiāli aģentūrai LETA ZZS frakcijā paskaidroja, ka tās esot pilnīgas muļķības.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form