Zatlers iesniegs plašus Satversmes grozījumus; atkārtoti rosinās ļaut prezidentam atlaist Saeimu
Foto: LETA

Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien iesniegs Saeimai Satversmes grozījumus, kas paredz vairākas izmaiņas Valsts prezidenta institūcijā, tostarp tiesības prezidentam parlamentāras vai valstiskas krīzes gadījumā atlaist Saeimu. Prezidents arī rosina uzsākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grozījumi, kuri izstrādāti uz prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) atzinuma pamata, varētu stāties spēkā 2015.gadā – nākamajā dienā pēc tam, kad amatā stāsies Valsts prezidents, kas būs ievēlēts pēc šo grozījumu pieņemšanas, trešdien žurnālistiem sacīja Zatlers.

Prezidents arī atkārtoti iesniegs Saeimā iniciatīvu par prezidenta tiesībām krīzes gadījumos atlaist Saeimu. Zatlers norādīja, ka 2008.gadā šādu priekšlikumu jau bija iesniedzis, taču iepriekšējā Saeima atbalstīja tikai daļu ierosinājuma, paredzot Satversmē tikai tautas tiesības atlaist parlamentu. Prezidents uzskata, ka šī ir jauna sasaukuma Saeima, tāpēc tā varētu par šo priekšlikumu lemt atkārtoti. Viņš uzsvēra, ka šis būtu risinājums tikai parlamentāras un valstiskas krīzes gadījumā, lai nodrošinātos pret iespēju, ja kādreiz nākotnē šāda situācija rastos.

Zatlera piedāvātajos grozījumos paredzēts, ka prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, ja tā, piemēram, nespēj izteikt uzticību valdībai vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas, ar noteikumu, ka prezidents nav atkārtoti nominējis premjera amatam vienu un to pašu personu. Tāpat šādas tiesības Valsts prezidentam būtu, ja Saeima nepieņem gadskārtējo valsts budžetu līdz "saimnieciskā gada 1.martam". Saskaņā ar grozījumu projektu prezidents varētu atlaist parlamentu, ja ilgāk par mēnesi Saeimas sesijas laikā nenotiek kārtējās sēdes kvoruma trūkuma dēļ vai arī tās netiek sasauktas vispār. Parlamentu prezidents varētu atlaist arī gadījumā, "ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā", bet pirms šāda lēmuma prezidentam būtu jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu, paredz grozījumi.

Prezidentam nebūtu tiesības atlaist parlamentu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām atlikuši mazāk nekā trīs mēneši.

Vienlaikus Zatlers rosina noteikt konkrētu procedūru Saeimas tiesībām atlaist Valsts prezidentu, jo, viņaprāt, saskaņā ar pašreizējo regulējumu tas varētu būt tikai politisks, bet ne tiesisks lēmums. Grozījumos paredzēts, ka Saeimai būtu tiesības atlaist Valsts prezidentu vienīgi Satversmes vai būtiska likuma pārkāpuma gadījumā, un slēdzienu par to dotu Satversmes tiesa.

Par prezidenta "impīčmenta" procedūras uzsākšanu Saeima varētu lemt pēc vismaz puses deputātu ierosinājuma, un par to būtu jānobalso vismaz 51 deputātam, paredz grozījumi. Ja par prezidenta atlaišanas procedūras uzsākšanu nobalsotu vairāk kā divas trešdaļas visu parlamentāriešu (vismaz 67 deputāti), tad uz atlaišanas procedūras laiku prezidents tiktu atstatīts no amata pienākumu pildīšanas.

Ja ST konstatēs prezidenta pieļautu pārkāpumu, Saeima ar vismaz 67 deputātu balsīm varēs prezidentu atlaist, un pēc šī lēmuma nekavējoši būs jāievēl jauns prezidents uz četriem gadiem.

Tāpat Zatlers rosina Satversmē noteikt pienākumu Ministru prezidenta amata kandidātam pirms valdības sastādīšanas "celt priekšā Valsts prezidentam aicināmo Ministru Kabineta sastāvu". Zatlers skaidroja, ka veto tiesību prezidentam nebūtu un par ministriem balsos Saeima, tomēr tas būtu solis pretī tam, lai mazinātu ministru izvēli pēc dažādu kvotu principa koalīcijas ietvaros un veidotu profesionālākas valdības.

Tāpat prezidents rosina Satversmē ieviest Ministru prezidenta un ministru svinīgo solījumu. Zatlers norādīja, ka šobrīd par ministriem var kļūt arī cilvēki, kas nav bijuši deputāti un līdz ar to vispār nav zvērējuši uzticību valstij un tautai.

Tāpat Zatlera sagatavotajos priekšlikumos paredzēts, ka Valsts prezidents izvirza Saeimai apstiprināšanai, iecelšanai un ievēlēšanai amatā Nacionālo bruņoto spēku komandieri, divus Satversmes tiesas tiesnešus, kā arī Valsts kontroliera , Tiesībsarga un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus.

Līdz ar šiem grozījumiem Zatlers aicina Saeimu uzsākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu, jo visi šie grozījumi ir domāti "gan parlamenta vēlētām, gan tautas vēlētam prezidentam".

Zatlers trešdien vairākkārt uzsvēra, ka grozījumu mērķis ir "sabiedrības labums", kā arī norādīja, ka par tiem nepieciešamas plašas diskusijas ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā un starp ekspertiem. "Šajā procesā nevajag steigties," sacīja Zatlers.

Jau vēstīts, ka KTK savos priekšlikumos norādīja - Valsts prezidentam būtu jādod tiesības izvirzīt tiesībsarga, Valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus, kā arī Satversmē jāparedz, ka premjera amata kandidātam pirms uzticības balsojuma Saeimā par jaunās valdības sastāvu jākonsultējas ar prezidentu, taču cerības risināt Latvijas demokrātijas problēmas, ieviešot prezidentālu vai pusprezidentālu iekārtu, neattaisnotos.

Savukārt Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā, KTK ieskatā, nav nepieciešams paplašināt, jo jau šobrīd prezidentam ir "adekvātas iespējas", kas arī tiek izmantotas.

KTK arī uzskata, ka Satversmē nepieciešams skaidri noregulēt Valsts prezidenta tiesības un atbildību valsts drošības un ārpolitikas jomās. Tāpat komisijas ieskatā pamatlikumā būtu jāstiprina prezidenta konstitucionālā atbildība.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka politiķi un sabiedrība diskutē par iespēju palielināt Valsts prezidenta lomu dažādos valstiskos procesos, tāpat bieži izskan ierosinājumi Latvijā ieviest tautas vēlētu prezidentu. Zatlers pērn uzdeva KTK vērtēt iespējamus grozījumus Satversmē saistībā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu un varas līdzsvara pilnveidošanu Latvijā. Komisija vērtēja ne vien Latvijas Satversmi, bet arī citu Eiropas parlamentāro valstu konstitūcijas.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form