Foto: LETA
Visu interesēs ir nodibināt kārtību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), tāpēc nepieciešams laiks un ļoti rūpīgs darbs, lai situāciju birojā atrisinātu saskaņā ar likumu, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Zatlers norādīja, ka ir noteikta kārtība, kādā tiek vērtēta KNAB priekšnieka atbilstība amatam, tāpat likumos noteikta disciplinārlietu pārsūdzēšanas kārtība un visiem KNAB konfliktā iesaistītajiem būtu jārīkojas saskaņā ar likumu,

Prezidents ari norādīja, ka, cik viņam zināms, "līdz šim nekas nelikumīgs KNAB nav noticis". Prezidents uzsvēra, ka arī KNAB pašam jārīkojas saskaņā ar likumu, pārbaudot iespējamo premjera Valda Dombrovska (V) interešu konfliktu saistībā ar viņas ģimenes uzņēmuma kredītu valstij piederošajā Hipotēku bankā.

Prezidents norādīja, ka neesot pamata bažām, ka NAB priekšnieks Normunds Vilnītis varētu izmantot šo lietu, lai "atspēlētos premjeram", jo procesa vadītājs nav iestādes vadītājs.

Prezidents iepriekš norādījis, ka tikšanās laikā lielo uzņēmumu vadītājiem, tie viņam pauduši, ka cīņa ar korupciju ir svarīga uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tāpēc KNAB konflikts pēc iespējas ātrāk jāatrisina.

Jau ziņots, ka konflikts KNAB, kas ilgst jau vairāk nekā gadu, saasinās aizvien vairāk. Gan Vilnītis, gan viņa vietnieki – Juta Strīķe un Alvis Vilks - nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem, dodot mājienus par katras puses iespējamiem pārkāpumiem.

Prokuratūras paspārnē ir izveidota darba grupa, kura vērtē Vilnīša atbildību ieņemamajam amatam. Šādu komisiju rosināja veidot ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un valdība ierosinājumu atbalstīja. Otrdien, kad bija beidzies komisijas darbības termiņš, valdība nolēma to pagarināt vēl uz mēnesi.

Tikmēr Vilnīts aprīļa sākuma izteica rājienu Strīķei par interviju raidījumam "Bez Cenzūras". Viņai tiek pārmests, ka viņa bez Vilnīša saskaņojuma ir sniegusi intervijas trim medijiem - portālam "pietiek.com", TV3 raidījumam "Nekā personīga" un TV5 raidījumam "Bez cenzūras", pārkāpjot biroja iekšējās darba kārtības noteikumus.

Maija vidū Vilnītis nolēmis atlaist savu vietnieku Alvi Vilku, pārmetot viņam pārkāpumus saistībā ar 2006.gadā uzsākto un nepabeigto Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu KNAB integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei. Vilks šo lēmumu pārsūdzējis.
Pirms tam, marta beigās KNAB izmeklētājs Juris Jurašs marta nogalē Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē paziņoja, ka Vilnītis prettiesiski un bez pamata lūdzis noklausīties politiķu sarunas. Jurašs neprecizēja, kādus politiķus Vilnītis vēlējies noklausīties un kad tas noticis, un kad par to informēta prokuratūra. Vilnītis teikto noliedzis, nodēvējot par apmelojumiem un "Kalnmeiera komisijas sildīšanu".

Juraša izteikumus pārbaudīja prokuratūra. Aprīļa sākumā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka neizdevās gūt pierādījumus apgalvojumiem, ka Vilnītis nelikumīgi uzdevis noklausīties politiķu sarunas. Tiesa, Kalnmeiers norādīja, ka nav gūti pierādījumu, ka apgalvotais ir nepatiesība.

Vilnītis arī ilgstoši nespēj vienoties ar premjeru par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!