Pēc "krievu valodas referenduma" nepieciešams īstenot sabiedrības saliedēšanas programmu, kam varētu līdzēt arī tādi "labas gribas žesti", kā, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienu vai automātiska pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, sacīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) priekšsēdētājs Valdis Zatlers portālam "Delfi" sestdienas vakarā.
Zatlers arī pateicās visiem, kas tik lielā skaitā piedalījās tautas nobalsošanā, tā vēlreiz pierādot, ka "kritiskos brīžos, kad izšķiras - būt vai nebūt", tauta ir vienota, jo valoda esot ļoti emocionāls jautājums. Viņš gan atzina, ka arī liela daļa krieviski runājošo cilvēku ar dalību referendumā gribēja atgādināt par sevi.
"Ja mēs saprātīgi rīkosimies, no referenduma varam gūt pozitīvu lādiņu, taču jābūt ļoti uzmanīgiem, lai izvairītos no negatīvā lādiņa," sacīja Zatlers, kurš uzskata, ka balsotājiem par krievu valodu bijušas kādas gaidas, kuras viņi, iespējams, pat nav varējuši precīzi noformulēt. Tagad varētu nākt vilšanās sajūta, kas labākajā gadījumā izpaudīsies kā apātija, tāpēc latviešiem būtu jāiet cittautiešiem pretī, sakot, ka viņi valstij ir vajadzīgi, uzskata Zatlers.
ZRP līderis atzina, ka būs daļa, kas "ies destrukcijā", jo šobrīd jau izskan runas par jauniem referendumiem. Viņš arī pauda cerību, ka politisko spēku, piemēram, "Saskaņas centra" (SC), rīcība nebūs iracionāla. Zatlers arī norādīja, ka "nebūtu pareizi visus politiķus mest vienā maisā", tā komentējot referenduma tulkošanu kā neuzticību politiskajai elitei.
Zatlers noraidīja Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara bažas, ka pēc referenduma valdošie politiķi varētu iet pretī referenduma iniciatoram Vladimiram Lindermanam vai "Saskaņas centram". "Lindermanam neviens netaisās iet pretī, jo viņš ir provokators un iedzimts revolucionārs," sacīja ZRP līderis, savukārt SC valdībā šobrīd netiks aicināts, jo valdība ir izveidota, lai nostrādātu līdz nākamajām vēlēšanām.
Komentējot Dzintara izteikumu par vēlētāju referendumā politiķiem doto mandātu "īstenot latvisku politiku", Zatlers atzina, ka šāds mandāts ir, tomēr jautājums esot, kas ir "latviska politika", un viņa ieskatā viens no pirmajiem uzdevumiem būtu latviešu valodas mācīšana pilnīgi visos bērnudārzos.
Zatlers arī norādīja, ka "Latvija nevar atļauties radīt jaunus nepilsoņus", tāpēc būtu jāgroza Pilsonības likums, šobrīd dzimušajiem bērniem Latvijā pilsonību piešķirot automātiski. Tāpat viņa ieskatā pareizticīgo Ziemassvētkiem piešķirt svētku dienas statusu neesot ne politiski jūtīgs, ne Latvijas vēsturi vai latviešu valodu apdraudošs ierosinājums. Jāsāk arī "kvalitatīvi tērēt nauda latviešu valodas mācīšanai tiem, kas to vēlas," uzskata Zatlers.
Viņš norādīja, ka galvenais esot "nenobīties no tā visa un nebēgt no problēmām", jo vairums sabiedrības grib dzīvot drošā valstī bez konfliktiem. Jāsaprot arī tas, ka Latvijā latviešu valoda vienmēr būs priviliģētākā stāvoklī pret citām valodām, taču svarīgi ir cienīt vienam otru, klāstīja Zatlers.
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,52% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Apkopotie rezultāti vairāk nekā pusē no 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši aptuveni 25,06% vēlētāju, bet pret – aptuveni 74,62%.