Foto: Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien iesniedzis Saeimai grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu.

Iesniedzot grozījumus, Zatlers izmantojis savas Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidents uzskata, ka "šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā piecpadsmit gadi kopš Pilsonības likuma pieņemšanas, kad uzaugusi jauna paaudze, kas piedzima neatkarīgā Latvijas Republikā, kad Latvijas valsts ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko valstu savienību un organizāciju dalībnieci, ir pienācis laiks Pilsonības likuma pilnveidošanai atbilstoši valsts ilgtermiņa interesēm un lai nodrošinātu un veicinātu Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu".

Zatlera priekšlikumi skar gan padomju okupācijas gadu trimdas latviešu un viņu pēcnācēju, gan mūsdienu emigrantu un viņu bērnu, gan Latvijā dzimušo nepilsoņu bērnu pilsonību.

Zatlers lūdz Saeimu atcelt ierobežojumu, kas ļauj dubultpilsonību saglabāt tikai tiem trimdas latviešiem un viņu pēcnācējiem, kas paspēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995.gadam, bet pārējiem Latvijas pilsonības saglabāšanai liek atteikties no otras valsts pavalstniecības. Prezidents rosina ļaut saglabāt Latvijas pilsonību visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai šo iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs.

Zatlers uzskata, ka Pilsonības likumā noteiktais ierobežojums trimdas tautiešiem saglabāt tiesības gan uz Latvijas, gan tās valsts pilsonību, kura devusi patvērumu viņiem un viņu pēcnācējiem, mūsdienu situācijā ir netaisnīgs, nesamērīgs un no valsts interešu viedokļa nav racionāli pamatojams. "Trimdas tautiešu dubultpilsonības situācija ir Latvijas valsts okupācijas sekas," norāda prezidents.

Valsts prezidents arī norāda, ka ar Latvijas pievienošanos ES un NATO ir mainījusies "vispārējā izpratne par valsts drošību un integritāti, daudzi Latvijas pilsoņi ir devušies dzīvot uz ārvalstīm. "Latvijas valsts interesēs ir veicināt savu pilsoņu izvēli saglabāt saistību ar Latviju, dodot iespēju tiem paturēt Latvijas pilsonību. Dubultpilsonība ir pieļauta lielākajā daļā ES dalībvalstu un ir vērojama skaidri izteikta tendence – samazinās to valstu skaits, kuras paredz automātisku pilsonības zaudēšanu citas valsts pilsonības iegūšanas gadījumā," norāda prezidents.

Tāpēc Valsts prezidents ierosina atļaut dubultpilsonību visiem ārvalstīs dzimušiem Latvijas pilsoņu bērniem un automātiski piešķirt viņiem Latvijas pilsonību arī tad, ja tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Pašlaik likums skaidri neregulē ārvalstīs dzimušo bērnu dubultpilsonības jautājumu, savukārt jauktajās laulībās ārzemēs dzimušie bērni saņem Latvijas pilsonību tikai tad, ja vecāki ir par to vienojušies.

Prezidents ierosina arī atļaut vienlaikus ar Latvijas pilsonību saglabāt Eiropas Savienības, NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, kā arī tādu valstu pilsonību, ar kurām Latvijai ir noslēgts līgums par dubultpilsonības atzīšanu.

Tāpat prezidents rosina atļaut dubultpilsonību personām, kuras citas valsts pilsonību iegūst uz likuma pamata laulību rezultātā.

Valsts prezidents aicina deputātus pilnveidot arī Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtību pēc 1991.gada dzimušiem Latvijas nepilsoņu bērniem. Prezidents norāda, ka, nosakot pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna tiesības uz Latvijas pilsonību, jau 1998.gadā ir izdarīta izvēle par šo bērnu tiesībām saņemt Latvijas pilsonību, taču šobrīd šo tiesību īstenošanā bērni ir pilnībā atkarīgi no savu vecāku uzņēmības nokārtot nepieciešamās formalitātes - pilsonību bērniem piešķir, ja ir saņemts vecāku iesniegums.

Prezidents rosina šo ierobežojumu atcelt, taču vienlaikus noteikt kārtību, kādā vecāki var atteikties no Latvijas pilsonības savam bērnam.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā nolēma nodot izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–TB/LNNK (VL-TB/LNNK) atkārtoti ierosinātos grozījumus Pilsonības likuma, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pieņemt dubultpilsonību.

Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Tas nozīmē, ka iespējamo dubultpilsoņu lokā neietilptu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, lai gan arī šajās valstīs ir ievērojama latviešu diaspora.

Pērn oktobrī 9.Saeima bez debatēm nolēma nodot skatīšanai komisijās sešu "Vienotības" deputātu iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā, kas atļautu dubultpilsonību un atvieglotu Latvijas pilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošo pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

VL-TB/LNNK iesniegtie grozījumi lielā mērā sakrīt ar oktobrī iesniegtajiem, tomēr ir arī būtiskas atšķirības. Iepriekš bez ierobežojumiem valstu ziņā bija paredzēts, ka dubultpilsonība būtu pieļaujama bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi pamatojoties uz likumu (ex lege) iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību).

Tāpat dubultpilsonība varētu būt personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un kuras laikā no minētā datuma līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, kā arī šo personu pēcnācējiem. Tāpat Latvijas pilsonību varētu saglabāt personas, kuras citas valsts pilsonību vai pavalstniecību pamatojoties uz likumu iegūst laulību rezultātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!