Zatlers solīja rūpīgi sekot šim jautājumam un izmantot Valsts prezidenta pilnvaras, lai nodrošinātu to, ka nākamie valsts drošības iestāžu likumu grozījumi tiktu rūpīgi apspriesti.
Valsts prezidents arī norādīja, ka referenduma rezultāti liecinot arī par citu nopietnu problēmu – kaut arī citos reģionos vēlētāju aktivitāte bijusi salīdzinoši liela, Latgalē tā bijusi vismazākā. Zatlers mudināja valdību darīt visu, lai stāvoklis Latgalē uzlabotos un šis reģions pilnvērtīgi iekļautos Latvijas sociālekonomiskajā dzīvē.
Uzrunājot valdību, Zatlers arī mudināja ministrus stingri sekot valdības pieņemtajam inflācijas apkarošanas plānām un tā īstenošanai. Valsts prezidents uzsvēra, ka inflācija Latvijā joprojām augsta un šim jautājumam nepieciešams pievērst lielu uzmanību, tādēļ "būtu labi, ja valdība ik pa laikam skaidrotu kā plāns darbojas".
Tāpat jaunais Valsts prezidents savā pirmajā uzrunā Ministru kabinetam uzsvēra nepieciešamību turpināt nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, kā arī aicināja pievērsties Nacionālā attīstības plāna izpildei.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) pēc Zatlera arī uzrunāja Ministru kabineta locekļus, taču tieši nepieminēja sestdien Latvijā notikušo referendumu, vien norādot, ka pēdējo notikumi liecinot, ka "sabiedrība ir ieinteresēta un vēlas iesaistīties politiskos procesos".
Kalvītis uzrunā pauda apņēmību ievērot stingru inflācijas budžetu, ieturēt stingru fiskālo politiku. Kā galvenos uzdevumus Kalvītis minēja sabiedrības konsolidāciju, investīciju piesaistīšanu, Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, reģionu uzplaukumu un vienmērīgu attīstību, kā arī izglītības jomas attīstību. Pēc premjera teiktā, nepieciešama arī pozitīvas nacionālās pašapziņas vairošana Latvijas sabiedrībā.
Kalvītis uzrunas noslēgumā uzsvēra, ka "sadarbība starp Ministru prezidentu, Saeimu un Valsts prezidentu būs izšķirīga nākotnes panākumu kaldināšanā".
Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notika referendums par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem valsts drošības iestāžu likumos. Referendumā piedalījās vairāk nekā 300 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% atbalstīja pretrunīgi vērtēto likumu grozījumu atcelšanu. Tomēr, lai notiktu referendums, uz to bija jāierodas aptuveni 450 000 cilvēku, līdz ar to referendums atzīts par nenotikušu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
