Foto: LETA
Parks ir zaudēts, koki ir izcirsti, taču nav pamata domāt, ka līdzīga situācija nebūs arī ar citām apzaļumotām Rīgas vietām, – tā portālam "Delfi" norādīja pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, viens no, kā pats saka, tūkstošiem, kas iestājās par to, lai bijušā velotreka vietā koki paliktu.

"Mūsuprāt, nevajadzīgi konfrontējoša situācija bija tādēļ, ka notika ar tādu steigu un tādu destruktīvu kopējo komponenti – visiem no acīm projām, ar policiju, bākugunīm – nebija jau neviens gatavs burtiski iet cīņā ar viņiem. Man liekas, tie līdzekļi nebija piederīgi mērķim. Man liekas, atskurbinošais aspekts ir tas, ka nekas nav mainījies, kopš mēs šo sarunu decembrī uzsākām," portālam "Delfi" norādīja Celmiņš, piebilstot, ka tas bija iznākums, no kura varēja izvairīties. "Tas bija politiskās gribas jautājums," viņš noteica.

Līdzīgās domās ir Teikas apkaimes biedrības dibinātāja un viena no aktīvām Brīvības gatvē iecerētās jaunās Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecības pretiniecēm un parka idejas aizstāvēm, kā arī no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotā saraksta domē ievēlētā Selīna Vancāne. "Pirmkārt, valsts neieklausījās savos iedzīvotājos. Ja viņi būtu ieklausījušies, viņi būtu ieguvuši daudz vairāk, pilsētai būtu liels ieguvums, nevis zaudējums, ja to ēku uzbūvētu citur. Ja mēs gribam pievērst uzmanību, tad tas ir iespējams," jaunievēlētā deputāte teica portālam "Delfi".

Tagad jābūt kompensējošam mehānismam

Lai gan koki jau ir izcirsti, pilsētvides aktīvisti nu uzskata, ka jābūt kompensējošam mehānismam. Proti, Celmiņš atgādināja par Rīgas domes gatavību izveidot parku dažus kvartālus tālāk no bijušā sporta biedrības "Marss" velotreka, proti, Rīgas 45. vidusskolas tuvumā. "Būtu labi, ja šie vārdi pārtaptu par darbiem, jo šie koki vienas dienas laikā tika nolīdzināti uz vietas," teica Celmiņš.

Vancānes plāni domnieces lomā arī saistās ar pilsētvides attīstību. "Pirmais, ko es darīšu, mēs mēģināsim skatīt zaļās zonas, likt tās datu kartē, lai varam saprast, kur ir potenciāls no citām zaļajām zonām," portālam "Delfi" teica Vancāne. Tāpat viņa vēlas uzlabot sabiedriskās apspriešanas procedūru. "Jāizveido sistēma, kur sabiedrība uzzina par dažādiem procesiem ļoti savlaicīgi, lai spētu iesaistīties un sekot līdzi pēc būtības," viņa noteica. Tomēr Vancānes prioritāte ir ēku energoefektivitāte. "Tā ir mana profesionālā joma, kur strādāju desmit gadus," viņa paskaidroja.

Tiesa, nu Vancāne ir gan deputāte, gan Teikas apkaimes biedrības vadītāja. Vai viņa plāno apvienot abus amatus? Par to drīz spriedīs biedrības sapulcē. "Es domāju, tīri darba dēļ varētu atkāpties no vadītājas amata, bet tas mums ir jālemj valdes sēdē – kas tālāk vadīs biedrību un kāda būs rīcība no vadības puses. Es arī godīgi varu pateikt, ka visus trīs gadus intensīvi esmu mēģinājusi pierunāt kādu citu to darīt, nekad tas nav izdevies," portālam "Delfi" atklāja Vancāne.

Viņas kā domnieces plāni ir virzīt, lai Marsa parka liktenim līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos. Tiesa, Celmiņš gan nelolojot cerības, ka šis cēlais mērķis īstenosies. "Es domāju, ka mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tas atkārtosies, es neredzu nevienu iemeslu, lai tas neatkārtotos," noteica Celmiņš.

Vai ko varēja darīt citādi

Pēc Celmiņa un Vancānes domām, lēmums par VDD jaunās ēkas atrašanās vietu no iestāžu puses jau bija pieņemts krietni (vairākus mēnešus) agrāk, pirms bijušajā velotrekā iebrauca ar motorzāģiem. Tomēr, neskatoties uz iznākumu, Vancāne un Celmiņš ir droši, ka pilsoniskā aktivitāte tika izrādīta augstā līmenī. "Tāda mēroga pilsoniskā aktivitāte pilsētā nenotiek pārāk bieži. Tas ir liels sasniegums, ka spēja mobilizēties un šo jautājumu aizvest līdz pat Saeimai, līdz pat valdībai, līdz pat Nacionālās drošības komisijai. Mēs novērtējam šo pieredzi, kā mēs sastrādājāmies, kā mēs artikulējām lietas medijos, mediji bija atsaucīgi. Tas bija vērtīgs process, žēl, ka tas tā beidzās," portālam "Delfi" teica Celmiņš.

Tomēr Māris Jansons no Rīgas apkaimju alianses uzskata, ka aktīvistiem vajadzēja izdarīt lielāku spiedienu uz Saeimas deputātiem. "Tā sapratne par lietas būtību, par dziļumu mums visiem nāca nevis uzreiz – ka mums nedēļas laikā ir skaidrs, par ko tas ir –, bet tad, kad process jau bija krietni pusē, sapratām – lūk, kā to vajadzēja formulēt. Ja mēs to būtu varējuši no paša sākuma, iespējams, vēstījums būtu bijis labāks," sarunā ar portālu "Delfi" lēsa Jansons. Tomēr kopumā, viņaprāt, "aktīvistiem vispār nebija, par ko kaunēties".

Jau vēstīts, ka pirmdien, 31. augustā, pie bijušā velotreka "Marss" bija ieradušies koku zāģētāji. Celmiņš par to uzzināja tiešsaistes ātrās reaģēšanas grupā. "Neviens nebija gatavs būt tik ātri uz vietas, lai aizkavētu iebraukšanu, tas arī droši vien būtu bijis veltīgi, lēmums bija pieņemts. Mēs varbūt varējām panākt lielāku ažiotāžu, ja cilvēki būtu mobilizējušies, stāvējuši apkārt, rokās sadevušies, un tā konfrontācija varbūt būtu bijusi simboliskāka," viņš teica portālam "Delfi".

Aktīvisti pirmdienas rītā izsludināja trauksmi un aicināja pulcēties pie parka visus, kas var, lai aizstāvētu Marsa parku un neļautu nozāģēt kokus. Kā novēroja portāls "Delfi", pāris desmiti aktīvistu ap parka teritoriju centās bloķēt un traucēt satiksmi. Daži aktīvisti dažādām metodēm aizkavējās uz gājēju pārejas pie sarkanās gaismas, tādējādi traucējot satiksmi. Aktīvisti skandēja: "Marsa parks! Marsa parks!"

Portāls "Delfi" bija notikuma vietā pirmdien, 31. augustā, kad sākās parka izciršana.

Notiekošo uzraudzīja policija. Policija arī sākusi vairākus administratīvos procesus par iespējamu sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes traucēšanu pie VDD topošās ēkas.

Savukārt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" paziņojumā presei norādīja, ka sabiedrības viedoklis par zaļās zonas trūkumu Teikas apkaimē ir uzklausīts un sadzirdēts.

VNĪ norādīja, ka rīkojas atbilstoši kapitālsabiedrības dibināšanas mērķim – vairot īpašumu vērtību un nodrošināt valsts iestādes ar tām vajadzīgajām ēkām. Atbilstoši Rīgas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentiem īpašums Brīvības gatvē 207 vienmēr ir bijis paredzēts kā apbūvējama teritorija – VNĪ šo teritoriju, ņemot vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānus un teritorijas stratēģisko atrašanās vietu, vienmēr ir paredzējuši valsts iestāžu infrastruktūras attīstībai.

Sīkāk par bijušo velotreku, kur būvēs jauno VDD ēku, lasāms šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!