Ždanoka VDD šefam Mežvietam sūdzas par Raivja Dzintara veidoto filmu
Foto: LETA

Pirmdien, 23. martā, Tatjana Ždanoka (LKS) iesniegusi Valsts Drošības dienestā (VDD) tā priekšniekam Normundam Mežvietam adresētu vēstuli, kurā viņa lūgusi uzsākt kriminālprocesu un pārbaudīt, vai filmas "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" veidotājs Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars nav pārkāpis Krimināllikuma 74.1 pantā nostiprināto aizliegumu, portālu "Delfi" informēja Latvijas Krievu savienībā (LKS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā pantā noteikts aizliegums veikt darbību, kas vērsta uz īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

Dokumentālā filma "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" tika prezentēta 2020. gada 16. martā. Filmu veidoja Dzintars (režija, montāžas režija un scenārijs). Filma ir izvietota "Youtube" kanālā un ir publiski pieejama.

LKS norāda, ka Nacionālās apvienības (NA) interneta vietnē tiek ziņots, ka visām Latvijas vispārējās izglītības iestādēm NA izsūtīja paziņojumu, ka tiek piedāvāta iespēja mācību saturu papildināt ar filmu "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās".

Piedāvājums izsūtīts teju vai 400 skolām, un daudzas izteikušas vēlmi dokumentālo filmu iekļaut mācību saturā.

Filmas "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" 30. minūtē tiek rādīti kinohronikas kadri, kur latviešu leģionāri sirsnīgi apspriežas ar augsta ranga pavēlnieku, kurā var atpazīt Frīdrihu Jekelnu, SS obergrupenfīreru.

Frīdrihs Jekelns pildīja SS un policijas vadītāja funkcijas Ostlandē. Viņš vadīja holokausta un citu masu eksekūciju realizāciju Vācijas okupētajos apgabalos, tostarp realizēja Rīgas geto iemītnieku masu slepkavības Rumbulā.

Jekelns bija klāt abas eksekūciju dienas Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī, personīgi pārraugot 25 000 cilvēku nogalināšanu, ko atzinis 1945. gada 14. decembrī nopratināšanā. Frīdrihs Jekelns notiesāts Rīgā un publiski sodīts ar nāvi. 1946. gada 3. februārī viņu kopā ar citiem notiesātajiem par kara noziegumiem pakāra Uzvaras laukumā Rīgā, norāda LKS.

Par augstākminētajiem faktiem par Frīdrihu Jekelnu filmā "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" nav ne vārda, bet viņš un viņam apkārt esošie cilvēki tiek parādīti pozitīvā gaismā, uzsver LKS.

Tatjana Ždanoka, parakstot vēstuli VDD, atzīmējusi, ka viņa ir Rīgas geto ieslodzīto mazmazmeita, savu paziņojumu noslēdz LKS.


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Latviešu leģions Raivis Dzintars Tatjana Ždanoka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form