Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) atklātā vēstulē Valsts prezidentu Egilu Levitu lūgusi atbildēt uz vairākiem jautājumiem saistībā ar to, ka krievu valoda vairs nebūs starp tām, kas tiek izmantotas oficiālajā saziņā prezidenta mājaslapā, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Krievu savienībā.
"Vēršos pie jums ar atklātu vēstuli krievu valodā, ko Jūs diez vai esat paguvis aizmirst kopš tā brīža, kad šodien paziņojāt, ka krievu valoda ir aizvākta no Jūsu oficiālās prezidenta mājaslapas. Krievu valoda ir dzimtā ne tikai dzimtā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, bet arī oficiāla ANO valoda. Tāpēc es varu uzdot Jums jautājumu, atsaucoties uz ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju krievu valodā," raksta Ždanoka.
Viņa vaicā, vai Levits piekrīt deklarācijā izteiktajam apgalvojumam, ka "visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās". Viņa gan arī piebilst, ka "katram gadījumam" pievieno šīs paragrāfa daļas tulkojumu "divās prezidenta mājaslapas pamata valodās" – latviski un angliski.
Ždanoka raksta, ka vakar Levits intervijā no Hamburgas Latvijas Radio esot izteicis paziņojumu attiecībā uz vienu Latvijas iedzīvotāju daļu: "Es domāju, ka tā ir vienkārši jāizolē". Viņa arī norāda, ka pati no latviešu valodas krieviski iztulkojusi Levita skaidrojumu tam, ko un kāpēc vajag izolēt.
Prezidents esot izteicies, ka ir cilvēki, pamatā krievi, kas dzīvo krievu informatīvajā telpā, vai kuri ir pārliecināti Krievijas līdz šim īstenotās politikas atbalstītāji un krievu imperiālisma piekritēji, vēsturiskā imperiālisma, jautājumos, kas attiecas uz Baltiju.
Ždanoka paudusi pārliecību, ka viņam kā juristam, kā ilggadējam Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas tiesnesim, ir jāsaprot, ko nozīmē vārds "izolēt", ja tas tiek attiecināts nevis uz noziedzniekiem, bet noteiktu valsts iedzīvotāju daļu, ko viņš pats izcēlis pēc etniskās piederības un pārliecības principiem.
Deputāte vēstulē arī pavēsta par savu vecvecāku likteni, kuri 1941. gadā tikuši izolēti Rīgas geto un nošauti, kā arī min, ka viņas vecāmāte no šāda likteņa izvairījusies tikai pateicoties tam, ka 1914. gadā aizbraukusi mācīties uz "Krievijas impērijas galvaspilsētu", no kuras atgriezusies 1945. gadā.
Ždanoka vēstulē skar arī tā dēvētā uzvaras pieminekļa demontāžas jautājumu, norādot, ka uztver to kā "lielāko nelaimi visai valstij, neatkarīgi no tās iedzīvotāju politiskās pārliecības". "Jo tas ir noziegums, kas nedrīkst palikt nesodīts," viņa raksta.
Deputāte iepriekšminēto Levita izteikumu raksturo kā atklātus draudus Latvijas iedzīvotājiem, rakstot, ka tieši šis izteikums prasa konkrētu atbildi uz jautājumu, vai Levits visus Latvijas iedzīvotājus uzskata par brīviem un līdzvērtīgiem cieņā un tiesības, pretējā gadījumā iepriekšminēto izteikumu nepieciešams nekavējoties atsaukt.
Jau ziņots, ka prezidenta kancelejas mājaslapa turpmāk būs pieejama tikai latviešu un angļu valodās, informēja kancelejas pārstāve Justīne Deičmane. Viņa norādīja, ka, sekojot līdzi, cik sensitīvs līdz ar Krievijas karu Ukrainā Latvijas sabiedrībā kļūst jautājums par valsts pārvaldes komunikāciju krievu valodā, pieņemts lēmums turpmāk sniegt informāciju starptautiskajai auditorijai tikai angļu valodā.
Vēstīts, ka asas diskusijas trešdienas vakarā izvērtās Rīgas domē, kur deputāti balsoja par vēl viena padomju armijas pieminekļa demontāžu. Koalīcijas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) no tribīnes diskusiju sadaļas laikā Latvijas Krievu savienību nodēvēja par "Latvijas "vatņiku" savienību". Politiķis pauda, ka šis politiskais spēks iepriekš esot draudējis ar nekārtībām gadījumā, ja tiks demontēti padomju varas uzstādītie pieminekļi.
Izteikumi izsauca skaļus saucienus no zāles, kuriem pierimstot, LKS deputāts Miroslavs Mitrofanovs pauda sašutumu, bļaujot: "Aizver muti!"
Savukārt pirmdien raidījumā "Spried ar Delfi" diskutējot par procesiem sabiedrībā, nojaucot pieminekli Pārdaugavā, politikas zinātnes doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs atzina, ka Rietumi vairs neuzķeras uz Krievijas propagandu ne par Ukrainu, ne par Latviju. Tagad, kad Kremļa propaganda kādam pārmet rusofobiju un fašismu, Rietumos tas vairs neatrod tik daudz dzirdīgu ausu.
Aptaujas liecina, ka arī ceturtdaļa krievvalodīgo Latvijā ir kļuvuši "imūni", nepiekrīt nekam, ko Kremlis stāsta, ne par Ukrainu, ne Latviju, saka Hiršs.
Raidījumā Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš pauda, ka ir liela starpība starp mūsu krieviem un Krievijas krieviem, kuri lielā mērā it kā atbalsta šo karu Ukrainā. Latvijā tādu cilvēku, kas karu atbalsta, ir relatīvi maz.
"Mums ir jāpārliecina mūsu krievi, ka viņi ir mūsējie. Un ka no Krievijas Federācijas viedokļa viņi neatšķiras no Latvijas latviešiem, ar viņiem būs tieši tāda pati izrēķināšanās, ja Krievijas Federācijai kādreiz tāda iespēja rastos," raidījumā "Spried ar Delfi" teica Kažociņš.
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā pieminekļa Pārdaugavā demontāžas laikā, līdzīgi kā citos Kremļa ārpolitikas interesēm neatbilstošos notikumos, pieaugs pret Latviju vērsto informatīvās ietekmes pasākumu intensitāte un agresivitāte.
Šajā gadījumā to mērķis būs turpināt šķelt Latvijas sabiedrību, graut ticību Latvijas valsts pārvaldei, kā arī veicināt spriedzi un nedrošības sajūtu dažādos Latvijas sabiedrības segmentos.
Jau vēstīts, ka Saeimā virzību uzsākusi sabiedrības iniciatīva "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības (LKS)", kuras mērķis ir novērst tādu tēmu nokļūšanu publiskajā telpā, kas apšaubītu Latvijas un Rietumu sabiedroto stingro nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā konkrēti vai būtu labvēlīgas Kremļa oficiālajam naratīvam jebkādās tā izpausmēs vispār.
Jau ziņots, ka Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Politisko partiju likumā, kas likumā nostiprina aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu.
Iepriekš atsevišķi Saeimas deputāti mudināja steidzami virzīt likuma izmaiņas, ņemot vērā Latvijas Krievu savienības aktivitātes un atsevišķu partijas "Saskaņa" biedru rīcību 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā.
