Par šādu lēmumu liecina 3. decembra paziņojums vietējās pašvaldības interneta vietnē, kurā skaidrots, ka ņemts vērā ekspertu grupas slēdziens. 15 starptautisku ekspertu darba grupā bija arī Latvijas pārstāvji Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns. Kā skaidroja Kaprāns, par rekomendāciju nav noticis balsojums, bet tas bijis diskusijas rezultāts, bet sākotnējais ekspertu rekomendācijas teksts bijis daudz radikālāks, tajā sākotnēji demonizēta latviešu trimda un leģionāri. To izdevies novērst. Pilns ekspertu ziņojums ar rekomendāciju pieminekli aizvākt pieejams šeit.
"Balsojuma nebija, bet bija diskusija un konsenss. Sakotnējā redakcija bija daudz radikālāka, kurā tika demonizēta latviešu trimda un leģionāri, bet Latvijas sabiedrībai 16. marta kontekstā tika piedēvēti vardarbīgi konflikti. Šīs muļķības un pārspīlējumus izdevās novērst. Tāpat kā izdevās iekļaut atsauci uz staļinisma upuriem. Bet nu katram jau bija citādāki motīvi, kāpēc tas piemineklis ir jānoņem un/vai jānovieto citur. Man, piemēram, gan pašreizējā pieminekļa atrašanās vieta, gan paskaidrojošā plāksne liekas ļoti neveiksmīga un nepārdomāta," portālam "Delfi" skaidroja Kaprāns.
Tāpat ekspertu darba grupa aicina ieturēt pārdomu laiku, lai izlemtu, ko ar pieminekli, respektējot tā māksliniecisko vērtību, iesākt turpmāk. Viens no ierosinājumiem ir pieminekli turpmāk vērtēt kā estētisku objektu, pārvietojot to cituviet un sniedzot pilnvērtīgu kontekstuālu un precīzu informāciju par tā vēsturi.
"Delfi" jau vasarā vēstīja, ka sākušās diskusijas par pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" novietojumu. Kā tolaik izpētīja žurnālists Viesturs Radovics, šādām runām "kājas auga" publicista Ļeva Golinkina rakstu sērijā ASV portālā "Forward.com". Vairākos rakstos Golinkins apkopoja pieminekļus un monumentus visā pasaulē, kuri, viņaprāt, slavē nacismu un ebreju slepkavas. Pēc Golinkina publikācijas sākās diskusijas Beļģijas medijos.
Latvijas Okupācijas muzejs pēc šo mediju diskusijām skaidroja: " (..) Nepieciešams uzsvērt, ka Otrā pasaules kara laikā okupācijas varas iestādēs Latvijā īstenoja prettiesisku mobilizāciju. Vairums latviešu karavīru nonāca Vācijas bruņoto spēku rindās piespiedu kārtā. Svarīgi, ka latviešu leģionāri nekad nebija SS organizācijas locekļi. Piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai" neglorificē nedz SS kopumā, nedz Waffen-SS. Tajā nav lietoti politiski simboli. Piemineklis veltīts vienīgi latviešu karagūstekņiem, kas atradās Zedelgemas nometnē ļoti grūtos apstākļos. Diezgan liels skaits ieslodzīto slimoja un mira. Nav pamata apgalvojumiem, ka Zedelgemas gūstekņi kā kopums būtu saistīti ar kara vai genocīda noziegumiem. Rakstā citētais Beļģijas vicepremjers un tieslietu ministrs Vincents Van Kvikerborns pilnīgi pareizi norādījis, ka aizdomas par jebkādiem noziegumiem ir jāizmeklē pienācīgā veidā. Jebkādas kolektīvas vainas piedēvēšana latviešu karavīriem nav korekta," norāda Okupācijas muzejs."
Apmēram 11 700 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas - tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
