Tieslietu ministrijas (TM) rosinātās izmaiņas attieksies tikai uz padomju periodā būvētām būvēm, proti, būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas līdz 1993.gada 5.aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.
Vienlaikus grozījumi radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt, tādējādi atbrīvojot zemes īpašnieku no padomju laikos celtas būves celtniecības un pastāvēšanas legalizācijas prasības.
Ar jaunajām izmaiņām paredzēts virzīties uz zemes un ēkas vienotības principa ieviešanu, tas ir, vienotu īpašumu. Tāpat jaunais regulējums izpildīs Valsts kontroles ieteikumu izstrādāt normatīvo regulējumu nekustamo īpašumu, kuriem nav pieejami īpašumtiesību apliecinoši dokumenti, īpašuma tiesību noteikšanai.
Valsts zemes dienesta 2020. gada 3. marta ziņojumā par būvju ar nenoskaidrotu piederību problemātiku norādīts, ka valstī ir vairāk nekā 191 000 ēku ar statusu "nenoskaidrota piederība". Pēc būvju tipa ar "nenoskaidrotu piederību" aptuveni 65% ir dzīvojamo māju palīgēkas.
"Mēs turpinām TM iesākto dalītā īpašuma reformu. Latvijā aptuveni 7% no visām ēkām kadastra informācijas sistēmā nav noteikta piederība. Tāpēc TM izstrādājusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai zemes īpašnieki uz viņu zemes esošo nenoskaidrotas piederības būvi varētu ierakstīt zemesgrāmatā, pievienojot savam zemes īpašumam," paziņojumā presei norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Jaunais regulējums dos iespēju zemes īpašniekiem sakārtot īpašumtiesības uz visām būvēm, un ar savu vienoto īpašumu viņi varēs rīkoties kā pilnvērtīgi saimnieki, uzsver tieslietu ministrs.
Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.
