Līdzās nozīmīgākajiem pasaules objektiem - Eifeļa tornim Parīzē, Jēzus statujai Riodežaneiro, "Londonas acij" un Bigbena pulkstenim Londonā, Sidnejas Operas namam, Niagaras un Viktorijas ūdenskritumiem – izdzisa arī ievērojami objekti Latvijā – Brīvības piemineklis, Rīgas pils Trīs zvaigžņu un Svētā gara torņi, Saeima, televīzijas tornis Zaķusalā, Dzelzceļa tilts Rīgā un daudzi citi, vēsta Husare.
Latvijā Zemes stundā piedalījās 38 pašvaldības, kas savās teritorijās izdzēsa nozīmīgāko objektu ārējos apgaismojumus un daudzviet rīkoja kopīgus Zemes stundas pasākumus visiem pašvaldības iedzīvotājiem. Akciju atbalstīja un tajā iesaistījās Saeima, Ministru prezidents Valdis Domborvskis (V), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, vēsta Husare.
Šogad Zemes stundā Latvijā īpaši aktīvi iesaistījās arī uzņēmumi, kas ne vien izslēdza biroju ēku apgaismojumu un aicināja akciju atbalstīt arī saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem, bet arī realizēja dažādas citas aktivitātes. Piemēram, "SEB" banka un grupa "Instrumenti" veidoja kopīgu Zemes stundas video klipu, "citylight.net" ielu apgaismojuma programmatūrā izstrādāja īpašu Zemes stundas pogu, ar kuras palīdzību uz stundu varēja samazināt arī ielu apgaismojumu, "City Fitness" tīkla sporta klubos tika samazināts apgaismojums arī nodarbību laikā, bet "Madara cosmetics" veikali aicināja nodot tukšos produkcija flakonus Zemes stundā, piešķirot lielāku atlaidi jaunu iegādei, klāsta Husare.
Daudzas kafejnīcas un restorāni aicināja uz pasākumiem un vakariņām sveču gaismā. Akcijā aktīvi iesaistījās arī "Swedbank", "Aldaris", "Tele2", "Nordea" banka, "Rīgas nami", viesnīcas "Radisson Blu Daugava" un "Radisson Blu Latvija", "Rimi Latvija", Dailes teātris, portāli "ledspuldzes.lv" un "draugiem.lv" un citi uzņēmumi, stāsta Husare.
Sadarbībā ar "Zaļo jostu" un Latvijas Universitātes Studentu padomi, Pasaules Dabas Fonds (PDF) rīkoja kopīgu Zemes stundas svinēšanas pasākumu arī Rīgā, kura laikā atnākušie "Homely.lv" speciālistu vadībā varēja izliet savu Zemes stundas sveci un uzrakstīt apņemšanos, ko gatavi mainīt savā dzīvesveidā nākamajā gadā, klausīties akustisku koncertu un veidot kopīgu Zemes stundas simbolu "60+" pie Brīvības pieminekļa.
Šogad akcija Zemes stunda aicināja katru apņemties kādu videi draudzīgas rīcības īstenošanu, ko varētu paveikt ikdienā. "Ja kaut vienu nelielu lietu skolnieks var mainīt savā klasē, darbinieks darba vietā, pašvaldība savā teritorijā, tad, savienojot tās kopā visā pasaulē, iespējams mainīt ļoti daudz," uzsver Husare. Citu pasaules iedzīvotāju apņemšanos var redzēt un savu vēl pievienot mājas lapā http://www.beyondthehour.org/
PDF pateicas visiem Zemes stundas atbalstītājiem un dalībniekiem, aicina īstenot Zemes stundas apņemšanās ikdienā, kas ir galvenais Zemes stundas mērķis –" Zemes stunda ir vairāk nekā stunda – tā ir mūsu ikviena ikdienas rīcība vides ilgtspējas veicināšanai". "Nākamā gada laikā turpināsies darbs pie Zemes stundas plusa īstenošanas – tiks iets tālāk par stundu: noslēgtas vienošanās un aicināti uzņēmumi, pašvaldības, valdība un indivīdi realizēt videi draudzīgākus risinājumus ikdienā," sola akcijas pārstāve. Nākamgad Zemes stunda notiks 31.martā.
Akcija Zemes stunda aizsākās 2007. gadā Sidnejā, kad 2 miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008. gadā akcijā piedalījās jau vairāk kā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009. gadā Zemes stunda vienoja simtiem miljonu cilvēku, vairāk nekā 3900 pilsētas 88 valstīs, bet 2010. gadā Zemes stunda bija kļuvusi par lielāko globālo akciju, pārspējot visu iepriekš cerēto - akcijā piedalījās simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 120 valstīs 4000 pilsētās, kuru vidū bija arī daudzas Latvijas pašvaldības.