Zemkopības ministrija atgādina, ka par kūlas dedzināšanu pilnībā atbildīgs ir konkrētās platības saimnieks, ja viņš apsaimnieko teritoriju, vai šīs platības apsaimniekotājs, ja apsaimniekotā platība iznomāta.
VUGD operatīvā informācija liecina, ka pēdējās dienās kūlas ugunsgrēki tiek konstatēti aizvien biežāk, dažādos Latvijas rajonos un pilsētās.
Lai saimniecības varētu saņemt atbalstu Lauku attīstības plāna ietvaros par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un programmā “Agrovide”, ir jāievēro labas saimniekošanas prakse. Šie nosacījumi nepieļauj kūlas dedzināšanu apsaimniekojamā teritorijā.
“Ja tiks konstatēts, ka saimnieks nav izpildījis kādu no labas saimniekošanas prakses nosacījumiem, tajā skaitā – viņa apsaimniekotajā zemē būs dedzināta kūla, no kopējās aprēķinātās atbalsta summas par saimniecību, kas atrodas mazāk labvēlīgajos apvidos, kā arī saimniecībai, kas pieteikusies uz atbalstu pasākumā “Agrovide”, tiks piemērota sankcija, samazinot atbalstu par desmit procentiem. Lauksaimniekiem ir jāņem vērā, ka kūlas dedzināšanas fakts tiks uzskatīts kā labas saimniekošanas prakses pārkāpums”, uzsver zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Labas saimniekošanas prakses nosacījumi radīti, lai saglabātu vērtīgās augu sugas, novērstu putnu, dzīvnieku un kukaiņu bojāeju. Tāpēc īpašnieka uzdevums ir apsaimniekojamās teritorijas attīrīšana no degtspējīgiem atkritumiem – izkaltušiem kokiem, pērnās zāles u.tml. Savukārt ap ēkām desmit metru platā joslā teritorija jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Pie tam zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam ir jāraugās, lai viņa apsaimniekojamā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Patlaban par lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgiem apvidiem noteikti 74,4 procenti Latvijas teritorijas.