Foto: F64

Kādā 5. Saeimas sasaukuma budžeta apspriešanas naktī toreiz vēl "jaunais zemnieks" Gundars Bērziņš no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) uzstājās vairāk nekā 100 reižu. "Man šķita neparasti, ka tikko parlamentā ienācis deputāts tik ļoti aktīvi debatē tieši par vissarežģītāko jautājumu – par budžetu," atceras Jānis Lagzdiņš, viņa kādreizējais kolēģis, kurš darbojies gan Augstākajā padomē, gan vairākos parlamenta sasaukumos. Tāds Bērziņš bija savā 17 gadus ilgajā politiskajā karjerā – ietekmīgs, ass – gan prātā, gan vārdos. Par oligarhu dēvētā un savulaik ietekmīgā politiķa Andra Šķēles "labā roka" Bērziņš bija līdzgaitnieku cienīts, bet kritiķi saka – par mirušajiem tikai labu vai neko. Un daudznozīmīgi klusē.

Bērziņš paspēja gūt politisko ietekmi jau kā LZS pārstāvis. Piemēram, tieši viņš Aigaru Kalvīti, kurš savā karjerā ieņēmis daudz augstu amatu, uzaicināja politikā vispār iesaistīties. "Viņš lielā mērā man kā jaunam cilvēkam bija skolotājs," noteic Kalvītis. Arī citiem kādreizējo valdību pārstāvjiem viņš bijis teju vai guru. "Jebkurā jomā – vai tu esi ministrs vai Saeimas deputāts, vai žurnālists, vai uzņēmējs – tev ir jāpārzina darba instrumenti. Viņš tos formulēja vienkārši, bet tie nebija radušies vienā dienā. Tā bija lasīta literatūra. Tā bija personīgā pieredze. Viņš mums to nodeva. Mēs kļuvām par spēcīgiem politiķiem tajā laikā, tāpēc arī man gāja labi. Ja dabūju pa purnu, vismaz zināju, par ko dabūju pa purnu. Pats biju kļūdījies," atminas Slakteris, kurš savā politiķa karjerā kopumā vadījis četras ministrijas. Vienlaikus gan Bērziņš ar saviem apmācāmajiem neucinājās. Viņš bija ass, atceras Slakteris: "Nekāds maigais viņš nebija. Visas detaļas nestāstīšu. Ir bijis, ka viņš mani nolamā, saka, ka esmu nekam nederīgs. Un pēc nedēļas virza mani finanšu ministra amatam." (Smejas.)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!