Zemnieku biedrība 'Glābsim Latvijas laukus' mudinās pabalstu saņēmējus pašus gādāt sev iztiku
Foto: DELFI

Zemnieki nodibina biedrību "Glābsim Latvijas laukus!" lai palīdzētu tikt galā ar "pabalstu paaudzi", mudinot dažādus pabalstus saņemošas ģimenes uzturēt sevi pašu spēkiem, audzējot kaut ko dārzā vai turot lopus, ceturtdien ziņo "Latvijas Avīze".

Brenguļu pagasta zemniece Valentīna Roziņa nolēmusi, ka jāliek punkts slaistu un dīkdienības kultivēšanas politikai – ar viņas iniciatīvu nodibināta un pirms nedēļas reģistrēta bezpeļņas biedrība "Glābsim Latvijas laukus!".

Biedrības, kurā bez Valentīnas ir vēl vairāki pagasta zemnieki, mērķis cēls: panākt, lai sociāli nelabvēlīgo, trūcīgo, daudzbērnu un cita statusa ģimenes, kas šobrīd dzīvo tikai no pabalstiem, sevi uztur paši ar savu darbu, respektīvi, ar to, ko izaudzē dārzā un kūtiņā.

"Situācija, īpaši laukos, manuprāt, ir ārkārtēja un nenormāla: vairāku cilvēku ģimene mēnesī dažādos pabalstos saņem pat 600 un vairāk latu, neieskaitot pārtikas pakas, labdarības virtuves pusdienas, lietoto apģērbu saiņus un vēl citādu palīdzību. Jau ir izaugusi vesela paaudze, kas nezina, kā dārzā izaug gurķis. Turklāt šī paaudze nekur negrib mācīties tālāk un negrib arī strādāt, jo pašvaldībā taču pabalstu dabū," laikrakstam klāstījusi Roziņa.

Ar Beverīnas novada pašvaldības atbalstu un cerot arī uz citu pašvaldību atsaucību, uzņēmīgā zemniece vēlas uzrunāt pabalstu prasītājas ģimenes un aicināt cilvēkus pavasarī sākt pašiem apstrādāt un kopt savu zemi. Ja tiks izteikta vēlēšanās kopt arī govi vai nobarot ruksi, lopiņu piešķirs kā ziedojumu. Jau panākta vienošanās, ka Brenguļu pagastā vasarā taisīs darba nometni, kur katrai ģimenei tiks ierādīts dārzs, lai var izaudzēt visu ziemai nepieciešamo.

"Mūsu biedrības iniciatīva ir pārliecināt arī valsti, ka šī ačgārnā pabalstu dalīšana bez kādas loģikas ir jāaptur. Lai valdošās institūcijas kādreiz paseko, kur tas pabalsts paliek. Tad redzēs, kādi mobilie telefoni, velosipēdi ir sapirkti. Vai tāda ir atbalsta būtība?" norāda Roziņa.

Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis ar pašvaldības darbiniekiem, sociālo dienestu un Valentīnu ir pārrunājis šo ideju un pauž tai atbalstu. "Ja īstenotos Valentīnas ideja, pietiktu ne vien ģimenes vajadzībām, bet kaut ko varētu pat pārdot un pelnīt. Tādēļ pašvaldībā jau domājam par kooperācijas lietām, jo mazai saimniecībai vienai pašai ir grūti ar realizāciju un tad mēs varētu palīdzēt," laikrakstam atzinis Zvribulis.

Jau tuvākajā laikā novada sociālā dienesta darbinieki plāno uzrunāt ģimenes, kas Valentīnas ideju uztver pozitīvi. Līdz ar to tās reizē būtu piemērs citām, darba tikumu ne sevišķi mīlošām.

Uz darba ceļa atgriezt jau dažās pašvaldībās ir centušies pirms vairākiem gadiem, bet labā ideja izgāzās, atgādina laikraksts. Neraugoties uz to, ka par pagasta līdzekļiem tika apstrādāta zeme, izdzītas vagas, nopirktas dārzeņu sēklas un kartupeļi stādīšanai, gan Gaujienas, gan Vaives pagastā no tuvu simt pabalstus prasošām ģimenēm parādīt savu čaklumu neatsaucās pat desmit.

Priekuļu novada sociālā dienesta vadītāja Elita Rancāne domā, ka tik vienkārši nevar vērtēt – tas slinks un tikai pabalstu saņem: "Cilvēki laukos ir ļoti depresīvi, viņi ir noguruši no nabadzības, viņi ir nelaimīgi, ka dzīve tā iegrozījusies. Šādos gadījumos, iedodot rokā lāpstu, risinājuma nebūs. Tāpat ir kaut kā iesakņojies uzskats, ka, lūk, visi tikai iet pēc pabalstiem un paši neko darīt negrib. Dara gan. Taču ar izaudzētu kartupeli vai gurķi bērnu uz skolu nepalaidīs, kartupeli kājās neuzaus un par mācību grāmatu neizmantos."

Viņa piekrīt, ka Roziņas iniciatīva ir atbalstāma un vajadzīga, tomēr, pirms uzrunāt pabalstu prasītājas ģimenes, jākonsultējas pašvaldībā ar sociālo darbinieku. Priekuļos, piemēram, uz sava dārza veidošanu vai kāda lopiņa audzēšanu jau sen mudinot, bet cilvēki aizbildinoties, ka nav naudas barības iegādei, zemes mēslojamiem līdzekļiem, aršanas pakalpojumiem.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus