Kongresā bijušas arī plašas diskusijas, vai lauksaimniecībā jūtama valsts stratēģija, un izskanēja viedokļi, ka zemniekiem tiek doti pretēji signāli par nozares attīstību, tāpēc ir grūti izstrādāt biznesa plānus un pēc tam tos izpildīt.
ZSA plāno rakstīt vēstuli valdībai, lai pieprasītu Rozes demisiju. Vēstule varētu tapt rīt, pieļāva ZSA pārstāve.
ZSA priekšsēdētājs Valters Bruss kongresā sacīja: "Mēs neieceļam ministrus amatos, un nemainām viņus, bet mūsu pienākums ir paust skaidru attieksmi un vērtējumu - mēs esam neapmierināti ar pašreizējo lauksaimniecības politiku un gribam saņemt atbildes no Rozes."
Roze kategoriski noraidīja ZSA pārmetumus, ka Zemkopības ministrijas darbība Latvijas zemnieku interešu aizstāvībā sarunās ar Eiropas Komisiju nav bijusi veiksmīga. "Par to lai runā dokumenti, nevis emocijas," sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka notikušas vairākkārtējas lauksaimniecības politikas reformas, pirms divām dienām sperts solis maksājumu izlīdzināšanā, izstrādāta risku vadības koncepcija lauksaimniecībā.
Kongresā piedalījās arī premjers Aigars Kalvītis (TP). Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībai ir lielas perspektīvas un zemnieki valstij ir vajadzīgi. Kalvītis arī norādīja, ka svarīgi ir uz ražotāju rēķina nerisināt lauku sociālās problēmas, un otrādi.
Par vienu no galvenajiem astotā darbības gada panākumiem ZSA uzskata līdzdalību jaunās Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam izstrādē. Veidoti arī papildu valsts tiešo maksājumu reformas nosacījumi, izstrādāti valsts atbalsta pasākumu noteikumi un citi dokumenti.
Kā neveiksmi Bruss minēja to, ka tiešo maksājumu atbalsts ražotājiem nav stabils un prognozējams, lauksaimniecībā nav definēta ilgtermiņa politika, trūkst nozares stratēģijas un mērķu valstiskā līmenī, nav attīstījusies gaļas lopkopība un zemniekiem traucē spēcīgi kontroles un regulējošie žņaugi.
Zuzāne iepriekš informēja, ka šogad Latvijas lauksaimniecība piedzīvos Eiropas Komisijas sagatavoto reformu, kas motivēs lauksaimniekus pārorientēties no aktīvas produkcijas ražošanas uz pasīvu ainavas saglabāšanu.
Daudzkārt izskanējuši brīdinājumi, ka arī citi lauksaimniecības atbalsta mehānismi pietiekami neveicina nozares konkurētspējas attīstību, tādēļ vairumam saimniecību trūkst iespēju saņemt taisnīgu samaksu atbilstoši ieguldītajam darbam. Tas kavē labklājības uzlabošanos laukos.
"Mūsu lauksaimniecības sektors tā arī nav guvis pienācīgu atspērienu, lai spētu nopietni konkurēt ar citu valstu produkcijas ražotājiem. Līdz ar to Latvija nostiprina savu lomu kā citu valstu pārtikas patērētāja," skaidroja Zuzāne.
ZSA uzskata, ka lielākās Latvijas lauksaimniecības neveiksmes pēdējā laikā ir cukura nozares likvidācija, nespēja attīstīt gaļas ražošanu, lauku saimniecību zemais ienākumu līmenis, kā arī noslāņošanās. Paredzamas esot arī kartupeļu cietes nozares beigas. Lielākie draudi ir prognozējamā krīze piena nozarē un cilvēkresursu problēmas.
Biedrība atgādināja, ka Latvijas zemnieki saņem pašu mazāko atbalstu salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
ZSA uzskata, ka Zemkopības ministrijas darbība Latvijas zemnieku interešu aizstāvībā sarunās ar Eiropas Komisiju par papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformu bijusi neveiksmīga, tādēļ apsvēra iespēju pieprasīt Rozes demisiju.
ZSA ir nevalstiska organizācija, kas aizstāv zemnieku intereses lēmumu pieņemšanas institūcijās, informē un izglīto savus biedrus. Organizācijā ietilpst 703 Latvijas ražojošie lauksaimnieki, vairumā gadījumu ģimenes saimniecības. 39% ZSA biedru ir no Vidzemes, 36% - no Zemgales, 20% - no Kurzemes, bet 5% - no Latgales.
Jau ziņots, ka PVTM reforma paredz, ka turpmāk tikai 25% no PVTM par laukaugu platībām tiks saistīti ar ražošanu, bet pārējā maksājuma daļa tiks izmaksāta pēc informācijas par iepriekšējā gadā ražoto.
Izmaksas struktūra mainīsies arī PVTM par kartupeļu cieti, kuru ar ražošanu varēs piesaistīt 60% apjomā, liellopu kaušanas prēmijai - 40%, aitu mātes prēmijai - 50%. Maksājums par pienu, kas līdz šim veikts par katru piena tonnu, turpmāk vairs nedrīkstēs būt saistīts ar ražošanu.