ZSA norāda, ka var tikt pārtraukti un netikt uzsākti neskaitāmi uzņēmējdarbības un citu veidu projekti, savukārt tas „nestu uzņēmējdarbības paralīzi un Latvijas tālāku grimšanu nabadzībā.”
„Nupat lauksaimniecības fondiem tiek izsludināta jauna pieteikšanās kārta. Joprojām ir uzņēmēji, kas plāno nākotni, iegulda savus līdzekļus projektu gatavošanā ar cerību un paļaušanos uz līdz šim no valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, ka projekti tiks finansēti. Ja izskanējusī informācija ir patiesa, pieteikšanās kārtas nevajadzēja sludināt. Vajadzēja skaidri pateikt, ka katram turpmāk būs jākuļas saviem spēkiem vien,” norāda ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lazdiņš norāda, ka piepildās muļķīgākais un ļaunākais scenārijs. „Līdzekļu noņemšana fondu līdzfinansējumam ir sliktākais, kas varētu notikt. Fondi šobrīd ir vienīgais, ar ko sildīt Latvijas ekonomiku,” uzsver Lazdiņš.
Uzņēmējiem projektu finansējuma grafiki ir saskaņoti ar kredītu atmaksas grafikiem bankās, situāciju skaidro ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Lazdiņš aicina atbildīgās amatpersonas nekavējoši sabiedrībai izskaidrot notiekošo. „Lauksaimniekiem šobrīd nekavējoši nepieciešama precīza un skaidra informācija – kas notiks ar tiem projektiem, kuru realizācija ir iesākta vai jau pabeigta, un kuri gaida naudu. Uzņēmējiem ir jāzina, kāda īsti ir situācija valsts budžetā, un kādus pasākumus vadība domā īstenot taupībai un ekonomikas atveseļošanai, un kuras jomas šie pasākumi skars,” uzskata ZSA vadītājs.
Budžeta grozījumi paredz, ka Zemkopības ministrijai samazinās izdevumus par 20,5 miljoniem latu, tai skaitā ZM iestāžu optimizācijas rezultātā par 9,3 miljoniem latu, ES fondu pasākumu finansēšanai par pieciem miljoniem latu, bet samazinājums nacionālajām subsīdijām ir 3,2 miljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
