Zēns no citas klases – kā Ojāra Vācieša ziņojums aizveda uz gulagu viņa skolasbiedru

Latvijas Valsts arhīvā, krimināllietā Nr. 16538, glabājas maza, pārlocīta burtnīciņa, kurā kāds puisis vārdā Jānis Gubāts rakstīja naivas, sirsnīgas rindas meitenei no savas klases. Šī meitene 1949. gada 25. martā kopā ar ģimeni tika deportēta uz Sibīriju. Burtnīciņu, pārmeklējot Gaujienas vidusskolas zēnu kopmītnes, vēlāk atrada kāds cits puisis un nodeva to skolas direktoram un čekai. Kā liecina dokumenti, šis apzinīgais puisis bija Gaujienas vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Ojārs Vācietis (1933-1983). Tas pats Ojārs Vācietis, kurš vēlāk kļuva par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.

“Mūžam paliks atmiņā dārgās meitenes tēls” – šāds virsraksts ir burtnīcā rakstītajam sacerējumam, kuru Gubāts sacerēja 1949. gadā. Burtnīcā rakstītais ir kā stāstījums trešajā personā par kādu skolnieku Laimoni, kurš ir iemīlējies savā klasesbiedrenē Norā. Rakstītais veidots kā stāsts par Laimoņa pārdzīvojumiem, un tajā minētas arī vairākas lietas, kuras padomju vara uzskatīja par pretlikumīgām un kaitīgām. Piemēram, šādas rindas: “Laimonis gribēja kādai meitenei, kura arī gāja 7. klasē, iedot dzīvsudrabu, jo šī meitene bija no komunistu zortes un visādi gribēja kaitēt Laimonim, un visādi gribēja izjaukt Laimoņa un Noras laimi.”

Teksta autors dažbrīd aizmirstas un raksta pirmajā personā, bet tad atkal pāriet uz Laimoņa skatpunktu. Tekstā Gubāts apraksta 1949. gada 25. marta deportācijas un savas pārdomas, ka tajā brīdī vajadzēja uzbrukt sargkareivjiem, tos nogalināt un atbrīvot Noru. Stāstījums noslēdzas ar rindām, ka šausmīgākajā gadījumā Laimonis ir gatavs atriebt Noras nāvi simtkārtīgi. Kopumā no Gaujienas vidusskolas 1949. gadā tika deportēti 35 skolēni. No divām 8. klasēm palika tikai viena.