Pēc Ziediņa teiktā, šo neatkarīgo institūciju slēdzieni apgāžot Valsts kontroles (VK) revidenta atzinumu, vadoties pēc kura, esot rakstīta apsūdzība šajā lietā. Ziediņš šodien žurnālistus iepazīstināja ar visiem neatkarīgo institūciju atzinumiem.
VK slēdzienā ir norādīts, ka CDzMPK lēmumu par ēku Puķu ielā 7 nodošanu privatizācijai varēja pieņemt tikai tad, ja mājas inventarizācijas lietā uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Lai atpūtas bāzē Puķu ielā 7 esošie vasaras un ziemas dzīvokļi atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" iegūtu privatizējamā objekta statusus, atpūtas bāze jāpārveido par dzīvojamo māju, teikts VK atzinumā.
Kā galveno kļūdu šajā jautājumā Ziediņš minēja to, ka viņš nepārsūdzēja Valsts kontroles sagatavoto atzinumu, ko, viņaprāt, veidojis neprofesionālis, kā rezultātā, balstoties uz šo atzinumu, ir uzrādīta apsūdzība. Šo kļūdu, pēc Ziediņa teiktā, ir iespējams labot, nododot prokuratūrai un sabiedrībai tos dokumentus, kas pierāda kļūdas VK atzinumā.
Ziediņš norādīja, ka pavisam pretējs viedoklis par šīm ēkām ir Jūrmalas domes būvvaldes sniegtajā atzinumā, kur ir teikts, ka būves ir pieņemtas ekspluatācijā kā dzīvojamās ēkas, tikai viss būvju komplekss ir nosaukts par atpūtas bāzi. Šādu secinājumi būvvalde izdarījusi, pamatojoties uz 1986.gada 26.jūnija un 30.jūnija pieņemšanas ekspluatācijā aktiem, kuros redzams, ka ēkas ir projektētas un pieņemtas ekspluatācijā kā ēku komplekss ar vasaras ("B" tipa ēkas) un ziemas ("A" tipa ēkas) tipa dzīvojamām ēkām.
Pilsētas būvvaldes atzinumā arī teikts, ka no tā, vai dzīvojamās ēkas tiek izmantotas īslaicīgai dzīvošanai vai arī patstāvīgai dzīvošanai, nemainās būves funkcija. Ņemot vērā 1980.gadu specifiku, Jūrmalas pilsētā visas atpūtas bāzes pamatā tika izmantotas tikai vasarā neatkarīgi no tā, vai dzīvojamā ēka bija vasaras vai ziemas tipa.
Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) atzinumā ir norādīts, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, VK padomes prasības par ēku statusa maiņu, būvprojekta izstrādāšanu rekonstrukcijai vai renovācijai ir nepamatotas, jo ēku statusu nosaka Valsts pieņemšanas komisijas lēmums, un minētās ēkas nav jāpārprojektē, tās neprasa papildus būvdarbus.
Ziediņš vairākkārt uzsvēra, ka VK slēdziens ir nepamatots un līdz ar to ir nepamatota uz tā pamata veidotā apsūdzība, jo gan Valsts būvinspekcijas, gan Latvijas un starptautiskas firmas finansu auditos ir norādījušas pretējo. Ar audita un Valsts būvinspekcijas atzinumiem Ziediņš presi šodien vēl neiepazīstināja, norādot, ka to izdarīs nākamnedēļ, kad šie dokumenti tiks iesniegti prokuratūrā.
CDzMPK priekšsēdētājs atvainojās tiem žurnālistiem, kuriem viņš pirmdien sniedzis strupas un noraidošas atbildes saistībā ar šo lietu, norādot, ka viņš vēloties rīkoties tikai ar sausiem faktiem. Komisijai atbilstoši likumdošanai neesot bijusi cita iespēja, kā vien šīs mājas sagatavot privatizācijai.
Jautāts par apsūdzībā teikto, ka komisija rīkojusies apzināti, nododot privatizācijai ēkas Puķu ielā 7, Ziediņš norādīja, - ja CDzMPK rīkotos neapzināti vai emocionāli, nododot privatizācijai dzīvojamās mājas, komisija nebūtu strādājusi sešus gadus.
Savukārt runājot par to, ka šīs privatizācijas rezultātā dzīvokļus ieguvušas vairākas prominentas personas, Ziediņš norādīja, ka komisijas apzinātas rīcības rezultātā ir privatizēti dzīvokļi gan CDzMPK darbiniekiem, gan prokuratūras darbiniekiem, gan žurnālistiem.
"Mēs rīkojāmies apzināti, pildot likumā noteiktās funkcijas. Galvenā jēga šai apsūdzībai ir tā, vai mēs bijām vai nebijām tiesīgi nodot privatizācijai šīs mājas. Ja izrādīsies, ka mēs rīkojāmies atbilstoši likumiem, es ceru saņemt pateicību par savu apzinīgo rīcību," sacīja Ziediņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
