Lai velosipēdu neliktu ziemas guļā un izmantotu ikdienas gaitās arī gada aukstākajā laikā, jāievēro svarīgākie principi - aprīkot braucamo ar mirgojošu sarkanu lampiņu aizmugurē un baltu lampiņu vai lukturi uz stūres, uzvilkt atstarotāju vesti un cepuri, kā arī izvēlēties pēc iespējas vieglu papildus apģērba kārtu.
Gaisa temperatūrai noslīdot zem -15 grādu atzīmes, jāizmanto arī sejas aizsargmaska, tāpat braukšanai ziemā vienmēr par jebkuriem pirkstainajiem cimdiem piemērotāki būs dūraiņi. Ja krīt sniegs, noderīgas var būt riteņbraucēju brilles un, protams, galvassega, izteicās riteņbraukšanas eksperts.
Viņš riteņbraukšanu ziemā salīdzināja ar slēpošanu un teica, ka arī pirms 50 gadiem cilvēki brauca ar slēpēm, lai arī tolaik nebija tik ērts apģērbs un aprīkojums kā mūsdienās. "Tāpat slēpoja, un nekas nevienam nekaitēja".
Ir dažādi viedokļi par to, vai ziemā velosipēdu aprīkot ar radžotām riepām vai pietiek izvēlēties riepas ar izteiktāku protektoru. Stoļarovs-Zariņš uzskata, ka radžu riepas ir lieliska ekstra, bet, plānojot pārvietoties pa ledainu un sniegotu apvidu, pietiktu uzmontēt riepas ar dziļāku protektoru un gaisa spiedienu tajās samazināt no ierastajām apmēram trīs vai četrām atmosfērām līdz divām atmosfērām (atbilstoši norādēm uz pašas riepas).
Tikmēr velokurjers Raitis tiem cilvēkiem, kuri ar velosipēdu ziemā plāno braukt ikdienā, iesaka aprīkot braucamo ar radžotām riepām, jo tās dos "lielāku kustības un kontroles brīvību", taču jārēķinās ar vismaz 50 latu papildu izdevumiem.
Braucot ar riteni ziemā, jābremzē uzmanīgāk un lēzenāk nekā uz sausas brauktuves. Tāpat vienmēr arī "acīm un ausīm jābūt vaļā" - noteikti nedrīkstētu klausīties mūziku un norobežot redzamību aiz platas kapuces, lai laicīgi pamanītu jebkuras izmaiņas un potenciālas briesmas satiksmē.
"Ja brauc ar velosipēdu ziemā, dari to uzmanīgāk, bet droši. Ja ielaidīsi sevī bailes, tas tikai traucēs, nokritīsi vai arī tev var uzbraukt auto," sacīja Stoļarovs-Zariņš.
Ziemā papildus uzmanība jāvelta arī velosipēda ritošo detaļu tīrībai un tehniskajam stāvoklim, sevišķi tam, lai darba kārtībā būtu bremzes. Papildus jāuzpasē ķēde, zobrati, kas līdz ar smilšu un sāls klātbūtni uz ielām dilst krietni vairāk.
Velobraucēju labad pašvaldībām būtu jāparūpējas, lai vismaz svarīgākie veloceliņi arī ziemā būtu attīrīti un braucami, pauda veloeksperti.
Tikmēr arī šī ziema atnākusi ar ziņām par satiksmē cietušiem velobraucējiem un tumšajā diennakts laikā traumētiem kājāmgājējiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola portālam "Delfi" teica, ka aizvadītajā diennaktī mediķi snieguši palīdzību diviem velosipēdistiem un vienam gājējam, kuri nokrituši uz slidenajām ielām. Rīgā pakritis 54 gadus vecs riteņbraucējs, savukārt 77 gadus vecu velosipēdistu aizķēris auto. Nokrītot viņš guvis smadzeņu satricinājumu.
Savukārt kāds 52 gadus vecs kājāmgājējs pakritis uz slidenas ielas un salauzis roku, bet 64 gadus veca gājēja guvusi galvas traumu, kad viņai diennakts tumšajā laikā uzbraukusi automašīna.