Eiropas Parlamenta Latvijas deputāts Roberts Zīle (NA) uzskata par nepieņemamu "tirgošanos" par ES daudzgadu budžetu, jo faktiski par ES nodokļu naudu aiz slēgtām durvīm tika veidoti slepeni darījumi starp atsevišķām dalībvalstīm.
Zīle uzskata, ka gan no Latvijas, gan no ES nodokļu maksātāju viedokļa ir būtiski mainīt līdzšinējo ES daudzgadu budžeta pieņemšanas shēmu aiz slēgtām durvīm ES Padomē, informēja deputāta pārstāvis Rolands Pētersons.
Eiropas Parlaments trešdien dos vērtējumu ES Padomē panāktajam dalībvalstu kompromisam par 2014.-2020. gada daudzgadu budžeta shēmu, balsojot par rezolūciju, kas aicina pārskatīt pieņemto vienošanos, šajā procesā atbilstoši Lisabonas līgumam pilnvērtīgi iesaistot arī Parlamentu. Rezolūcijas projekts paredz, ka dalībvalstu vienošanās nav pieņemama, ja netiek izpildīti vairāki būtiski nosacījumi.
"Ir skaidrs, ka atsevišķas lielās dalībvalstis, aizkulisēs savstarpēji tirgojoties, ir pretēji visiem ES budžeta veidošanas principiem saņēmušas pretimnākšanu to īpašo nacionālo interešu pozīcijās. Piemēram, Francija sarunu vidū sev papildus izlobēja apaļus 1,5 miljardus eiro, bet Itālija 1 miljardu eiro lauku attīstībai. Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim izdevās pēdējā finiša taisnē dabūt "neapaļus" 67 miljonus eiro," norāda Zīle.
Pēc Zīles domām, faktiski par ES nodokļu naudu aiz slēgtām durvīm tika veidoti slepeni darījumi starp atsevišķām dalībvalstīm.
"Daži no tiem bija veiksmīgi, daži ne tik veiksmīgi. Un, diemžēl, daudzos gadījumos tie nebija godīgi vai ekonomiski pamatoti kritēriji, pēc kuriem tika panākta vienošanās. Tādēļ ir apsveicama Parlamenta rezolūcija, kura tas skaidri norāda uz šīm nepilnībām, aicinot veikt daudzgadu budžeta shēmā korekcijas," pauž deputāts.
Eiropas Parlaments savā rezolūcijas projektā cita starpā "nosoda to, ka Eiropadomes panāktā vienošanās nebija pietiekami pārredzama gan attiecībā uz daudzgadu budžeta izdevumiem, gan ieņēmumiem; prasa, lai tas saņemtu visu attiecīgo informāciju, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā par apstiprinātajiem dalībvalstu dotāciju līmeņiem saskaņā ar kohēzijas un lauksaimniecības politiku, ietverot atkāpes un īpašas dotācijas katrai dalībvalstij; pieprasa arī visu attiecīgo informāciju par katras dalībvalsts ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem par budžeta ieņēmumu daļu".
Eiropas Parlamenta rezolūcija nav galīgais balsojums par ES daudzgadu budžetu. Pēc tas pieņemšanas tiks uzsākts t.s "trialoga" process jeb viedokļu saskaņošana starp Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju. Pēc tā daudzgadu budžeta plāns nonāks Parlamenta dienas kārtībā.
Jau ziņots, ka pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Pašlaik Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru, taču līdz 2020.gadam tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs zemākie ES.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK) Salīdzinājumam, šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem garantēti ir pieejami kopumā 4,68 miljardi eiro (3,2 miljardi latu).
