Faktiski divas trešdaļas no iedzīvotāju ieguldījumiem bankās glabājas eiro valūtā, nevis latos. Turklāt 90% kredītu, kurus arī ir paņēmuši Latvijas iedzīvotāji, ir eiro valūtā. Tādēļ var apgalvot, ka izvēle par labu eiro ieviešanai Latvijā netiešā veidā jau ir izdarīta, sacījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Viņš gan norāda, ka jaunākā "DNB Latvijas barometra" dati liecinot, ka kopumā iedzīvotāji par eiro ieviešanu Latvijā ir noskaņoti skeptiski. Tas lielākoties skaidrojams ar informāciju medijos par notikumiem eirozonā, piemēram, krīzi Grieķijā un citās valstīs. Tomēr jāteic, ka izvēle par eiro ieviešanu Latvijā apzinātā vai neapzinātā veidā jau ir izdarīta.
"Jāpiebilst, ka, ja sliktākajā gadījumā eirozona sabruktu, lats nebūtu stiprs un visvarens. Uzņēmēju galvenie tirgi tomēr ir Eiropas Savienības valstis, un, ja tur ies slikti, tad Latvijā ne labāk. Vienkārši nebūs iespējams neko pārdot. Mums tomēr būtu jāņem piemērs no Polijas, kura, neskatoties uz to, ka pagaidām nevar ieviest eiro, dara visu iespējamo, lai tas ātrāk notiktu. Polija skaidri jūt un ņem vērā ģeopolitisko aspektu, kas vistiešākajā veidā saistīts ar Krieviju. Mums tas noteikti būtu jādara vēl aktīvāk, jo Krievijas ģeopolitiskās intereses tuvākajos gados būs redzamas vēl skaidrāk. Līdz ar to domāt, ka, lai arī kas notiks ar eiro, mēs izdzīvosim ar stabilu latu, mūsdienu pasaulē ir naivi," norāda Zīle.
Pēc viņa teiktā, galvenie zaudējumi, kurus iedzīvotāji min, ieviešot eiro, vairāk ir īstermiņa, piemēram, inflācijas pieaugums, izdevumi saistībā ar naudas maiņu, cenu pārrēķināšanu u.c. Tikmēr nacionālās valūtas zaudēšana, kas ir daļa no valstiskās identitātes, vairāk saistīta ar jūtu pasauli.
"Mums savā ziņā ir izveidojusies psiholoģiska saikne ar valūtu, jo tā simbolizē neatkarību, kas Latvijai ir bijusi samērā īsu laiku. Jāpiebilst, ka lielākā daļa eirozonas valstu vairs nevēlas atgriezties pie savas valūtas, un tās nejūtas nacionālu pašcieņu zaudējušas. Tikmēr svarīgākais ieguvums no eiro ieviešanas Latvijā ir naudas stabilitāte, kas nozīmē arī iekļūšanu pavisam citos tirgos. Eiro ir stabila valūta, un tā svārstības nekad nav bijušas straujas," sacījis Zīle.
"Nedaudz pārsteidza respondentu atbildes uz jautājumu par to, kuras iedzīvotāju grupas iegūs no eiro ieviešanas – 41% norādījis politiķus. Es tiešām nesaprotu, kā amatpersonas varēs kaut ko iegūt no eiro ieviešanas. Protams, minētie rezultāti saistīti ar kopējo iedzīvotāju noskaņojumu, kas nepārprotami nav labs. Laiks, kurā dzīvojam, protams, nav viegls. Turklāt, neskatoties uz pēdējā ceturkšņa ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāji neizjūt nekādu reālu labumu savos maciņos. Tas viss ir skatāms kontekstā ar pētījuma rezultātiem par eiro ieviešanu Latvijā. Vienīgi šķiet paradoksāli, ka iedzīvotāji pauž neuzticību arī Latvijas Bankai, kas patiesībā "tur" to stipro latu," aptaujas datus komentējis Zīle.
Viņš uzsver - iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka eiro ieviešana nav nekāds mītiskais "bubulis", no kura tagad būtu jābaidās. "Mēs jau sen esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas, ka eiro tiks ieviests, nav nekas jauns un nedzirdēts. Tas jau bija skaidrs, iestājoties Eiropas Savienībā. Protams, iedzīvotāju skepticisms ir saprotams un skaidrojams ar bailēm par nākotni. Taču ne vienmēr jaunais nozīmē to ļaunāko," sacīja Zīle.
