Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) nepiekrīt paustajiem apgalvojumiem, ka apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kļūtu radikālāka un ka tās paustā pozīcija bēgļu jautājumā Latvijai varētu radīt problēmas Eiropas Savienībā (ES).
Vaicāts, vai VL-TB/LNNK nostājas bēgļu jautājumā dēļ Latvija var saskarties ar negatīvu ES reakciju, Zīle pauda viedokli, ka priekšlikums par bēgļu uzņemšanu nav pietiekami izstrādāts, jo nerisina problēmu pēc būtības. "Attiecībā uz ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) pausto uzskatu, ka viņam visos šajos jautājumos nevajadzētu tik ļoti skatīties atvērtajā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera mutē," sacīja Zīle, norādot, ka problēma, kurai joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, ir jārisina nopietnāk.
Rinkēviča minēto, ka Latvijai jābūt solidārai ar pārējo Eiropu, pretējā gadījumā no tās jāizstājas un jāzaudē tiešmaksājumi zemniekiem, struktūrfondi u.tml., Zīle nodēvēja par ministra necienīgiem apgalvojumiem, jo "tie ir cita statusa lēmumi, bet te viss ir sajaukts vienā čupā". Zīle pārmeta, ka šī nav pirmā reize, kad ministrs paudis viedokļus, kas vērsti uz nacionālās apvienības iespējamo radikalizēšanos. "Tā nav patiesība. Tie ir politiski mērķi, kurus veic ārlietu ministrs," uzsvēra politiķis.
Jau ziņots, ka sociālajā tīklā "Facebook" ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka apvienība VL-TB/LNNK savu reitingu vārdā "upurē Latvijas drošību gan ES, gan NATO kontekstā". Ministrs uzskata, ka Latvija nevar ļauties populisma vilnim. "Riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," izteicies ministrs.
Rinkēvičs apgalvojis, ka ES un NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiekot jautāts, "kāpēc viņiem ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, vai arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela".
"Līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu," raksta ministrs.
Pēc Rinkēviča vārdiem, gan migrācijas, gan eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku, un daži pat pauž prieku un pravieto ES sabrukumu. "Jautājums, ko no tā iegūst Latvija? Neko. Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā," izteicies politiķis.
Kā ziņots, 6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
9. jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.
Jau vēstīts, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. Pēc tam, kad Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols bija parakstījis ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu bēgļu jautājuma lemšanai, Straujuma viņu atlaida no amata. Nacionālās apvienības deputāti pauda neizpratni par šādu lēmumu, kamēr valdības vadītāja norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpšanu.
