Latvijai jātiek vaļā no prakses tik bieži rīkot tautas nobalsošanas, kas norāda uz politiķu vājumu, tādējādi referendumi jārīko tikai ļoti ārkārtējos gadījumos, sacīja eiroparlamentārietis, Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle.
Vērtējot sestdien notikušo valodas referendumu, Zīle izteica atzinību, ka vēlētājiem ar savu aktivitāti ir izdevies pierādīt, ka latvieši savu valsti var noturēt, un politiķiem ir sniegts mandāts šo problēmu risināšanai. Savukārt aktivitāte ārzemēs pierāda, ka aizbraukušajiem rūp Latvijā notiekošais un saikne ar dzimto zemi nav pārrauta.
Politiķis arī norādīja, ka "Saskaņas centra" (SC) centiens saspiest krievvalodīgos vēlētājus izdevies vien uz īsu brīdi un SC ir lieli zaudētāji, vairs nevarot pozicionēties kā sociāldemokrāti, jo kļuvuši ar partiju, kas mēģināja konsolidēt krievvalodīgos iedzīvotājus uz etniskuma pamata.
Savukārt komentējot to, ka referendumā par Satversmes izmaiņām nobalsojuši 273 tūkstoši cilvēku, Zīle atzina, ka tas parāda valsts integrācijas politikas problemātiku, taču to iespējams labot ar latviešu valodas mācību iespēju palielināšanu nelatviešiem, sākot jau kopš bērnudārza vecuma, kā arī veikt citus jau iesāktus integrācijas politikas pasākumus.
Zīle minēja, ka ne pavisam nav referendumu atbalstītājs un uzskata, ka arī Nacionālās apvienības iepriekš tautas nobalsošanai virzīto iniciatīvu par izglītību skolās tikai latviešu valodā ir svarīgi virzīt profesionāli, nevis ar referendumu.
"Referendums ir līdzeklis, ko politiķi izmantot vājuma brīžos, kad iniciatīvu nevar virzīt caur parlamentu. Prezidentam, Saeimai un valdībai ir jādara savs darbs, un referendums ir kaut kas ļoti, ļoti ārkārtējs, nevis, ja man nesanāk iegūt tik daudz politiskās varas, lai es varētu to izpildīt, uzreiz mēģinu vērsties pie tautas," paskaidroja Zīle.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% – nobalsojuši pret to.
Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.