Augstākā tiesa (AT) vērsusies Satversmes tiesā (ST) par tiesību normu, kas nosaka vispārēju aizliegumu iepriekš sodītai personai strādāt bērnu aprūpes vai izglītības iestādē.
AT 5. jūnijā skatījusi kāda vīrieša kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu viņa prasības lietā pret Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādi "Sporta pārvalde" par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, informēja AT.
AT nolēma apturēt tiesvedību lietā un iesniedza pieteikumu ST.
AT uzskata, ka tiesību norma, kas nosaka vispārēju aizliegumu iepriekš sodītai personai strādāt bērnu aprūpes vai izglītības iestādē, pie tam, neparedzot iespēju izvērtēt konkrētu gadījumu, neatbilst Satversmei.
Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā ST nolēmums.
Izskatāmajā lietā prasītājs strādāja par ēkas uzraugu Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē "Sporta pārvalde". Prasītājam darba līgums uzteikts, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vēstuli.
Vēstulē norādīts, ka huligānisms, par kuru savulaik sodīts prasītājs, iespējams, bija saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
Prasītājs, apstrīdot uzteikumu, cēlis prasību tiesā, jo viņa ieskatā darba devēja nepamatoti plaši iztulkojusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, turklāt situācijā, kad prasītāja darba pienākumos neietilpa tieša vai regulāra saskarsme ar bērniem.
AT lēmumā par pieteikuma iesniegšanu ST norādījusi, ka "būtu tikai samērīgi un taisnīgi, ka normatīvi būtu atļauts izvērtēt prasītāja individuālā gadījuma apstākļus, jo prasītājs konkrētajā gadījumā ir notiesāts nosacīti aptuveni pirms 40 gadiem, atkārtoti sodīts nav, sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nav veikti citi nodarījumi".
AT konstatēja, ka pastāv vairākas personas vai personu grupas - pedagogi un bērna adoptētāji, - kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, bet pret tām attiecas atšķirīgi nekā pret prasītāju.
Kā norādīja ST, šīm personu grupām, salīdzinot ar prasītāju, ir vēl ciešāka saskarsme ar bērniem, bet tiek pieļauta atšķirīga attieksme, proti, pieļaujama individuālā gadījuma izvērtēšana saskaņā ar ST spriedumiem un spēkā esošajām likumu normām, jo katru individuālu gadījumu izvērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests vai bāriņtiesa.
