Ziņām jākļūst pozitīvākām, sabiedriskie mediji jāfinansē dāsnāk, uzskata NEPLP locekļa amata kandidāti
Foto: LETA

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzklausīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vakantā locekļa amata kandidātus, kuri cita starpā pauda redzējumu par sabiedrisko pasūtījumu, mediju telpas aizsardzību un savu pieredzi minētajam amatam.

IA "M.L.Grupa" valdes locekle Dace Ķezbere pauda uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļos nacionālajam uzstādījumam jābūt saistītam ar lepnumu par sabiedrību un tās profesionāļiem. Viņa norādīja, ka ziņas varētu tikt sāktas ar pozitīvajām lietām par to, ka ir atklāta izstāde, noticis interesants koncerts, un pēc tam sekotu sliktā ziņa, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir kaut ko atklājis. Ķezbere piebilda, ka viņas profesionālā pieredze varētu noderēt, lai plašsaziņas līdzekļu jomu sakārtotu tik lielā mērā, cik tas ir iespējams.

Žurnāla "Bilance" galvenais redaktors Guntis Rozenbergs norādīja uz nepieciešamību palielināt līdzekļus sabiedriskajiem medijiem, kas ļautu arī atrisināt jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Kandidāts skaidroja, ka apstiprināšanas gadījumā NEPLP locekļa amatā palīdzēs viņa kā profesionāla žurnālista pieredze, vairākus jautājumus risinot ātrāk.

AS "Lauku Avīze" izdevniecības projektu vadītāja, literārā redaktore, žurnāliste Eva Mārtuža vērsa uzmanību uz tādu problēmu kā informatīvā korupcija, kad nepārtraukti runā vieni un tie paši angažētie cilvēki, kam ar tautu un reālo dzīvi ir maz sakara. Jābūt izvērstākai sarunai ar cilvēkiem, un labs piemērs ir mediju darbs valsts svētku laikā, kad televīzijā un radio skan iedzīvotāju pozitīvs viedoklis par Latviju.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns norādīja, ka savu lomu NEPLP redz sabiedrisko mediju Latvijas mediju vides stiprināšanā saistībā ar Krievijas ietekmi un informatīvo telpu. Kandidāts uzskata, ka sabiedriskais pasūtījums ir jāpiešķir sabiedriskajiem medijiem, savukārt komercmedijiem sociāli nozīmīga satura radīšanai nepieciešams izveidot atbalsta fondu.

Komunikoloģisko pētījumu centra valdes loceklis, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektors Aleksandrs Mirlins norādīja, ka elektronisko mediju galvenā problēma ir fakts, ka to darbības stratēģija neatspoguļo pašreizējo realitāti, kad samērā brīvi ir pieejami kaimiņvalstu televīziju kanāli. Darbs pie stratēģijas atjaunošanas būs viens no NEPLP uzdevumiem. Viņš piebilda, ka jebkurš NEPLP lēmums būs jāpieņem koleģiāli.

Katram kandidātam šodien bija iespēja apmēram 20 minūtes sniegt savu redzējumu un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Cilvēktiesību komisija lēmumu par NEPLP vakantā amata kandidāta virzīšanu izskatīšanai parlamentā plāno pieņemt 17.jūnijā.

Šī gada aprīlī Saeima no NEPLP locekļa amata atbrīvoja Gintu Grūbi, kurš bija iesniedzis atlūgumu.

Tags

NEPLP Saeima

Comment Form