Foto: Pēteris Korsaks
Janvārī aprit 25 gadi kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" aplūko 1991. gada janvāra Latvijas laikrakstu slejas un to vēstīto šajās dienās.

Laikraksts "Diena" 1991. gada 22. janvārī:

Lietuva piedāvā palīdzību

"V. Landsberģis Lietuvas AP plenārsēdē paziņojis, ka, lai gan Latvijas valdība vēl nav lūgusi palīdzību, Lietuva ir gatava palīdzēt saskaņā ar Tallinā panākto vienošanos starp Baltijas valstīm un Krieviju, šajā starpvalstu līgumā ir paredzēts ārkārtējā situācijā sniegt savstarpēju palīdzību.

"Tas, kas notiek starp Lietuvu un PSRS, ir starpvalstu konflikts. PSRS jau ir mēģinājusi noslēpt vainīgos un turpina to darīt tomēr mēs viņus atradīsim," paziņoja V. Landsberģis.

Pašlaik strādā Lietuvas valsts komisija, izmeklēšana notiek Lietuvas Prokuratūrā, ar izmeklēšanu nodarbojas arī komisija no PSRS."

Humanitārā palīdzība Rīgai

"Jau janvāra beigās gaidāma humanitāra palīdzība Latvijai no Brēmenes zemes Sarkanā Krusta. Medikamenti par 20 000 markām, kā arī speciāli maisi ievainoto pārvietošanai, katrs tūkstots marku vērtībā.

Šai palīdzībai sekos nākošais sūtījums ar medikamentiem kopsummā par 80 000 marku. Šādu informāciju vakar notikušajā preses konferencē sniedza Brēmenes otrais birģermeistars Hennigs Šerfs, kurš Rīgā ieradies atbildes vizītē pēc Rīgas mēra vietnieka Andra Barkāna Brēmenes apmeklējuma.

"Humanitārās palīdzības apjomus samazinot tas apstāklis, ka Brēmenes sadraudzības pilsēta ir Haifu, kuru ar raķetēm apšaudījusi Irāka, un Rostoka, kuras ekonomiskajai attīstībai nepieciešama liela Brēmenes palīdzība," intervijā "Dienai" paskaidroja A. Barkāns.

Preses konferencē vācu viesis informēja, ka tikšanās laikā ar LKP CK pirmo sekretāru Alfrēdu Rubiku komunistu līderis izteicis pārliecību, ka referenduma gadījumā vairums Latvijas iedzīvotāju būs pret izstāšanos no PSRS. Barikāžu celtniecība Rīgā ir viena no Latvijas Tautas frontes pirmsvēlēšanu cīņas formām. A. Rubikam esot informācija, ka kārtības sargi, kuri apsargā Latvijai svarīgus objektus, katrs saņemot 300 rubļus, alkohola talonus, daļa kārtības sargātāju veikt dežūras piespiesti ar varu.

15. janvāri Brēmenes zemes senāts pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda militārās provokācijas Baltijā."

"Latvijas Jaunatne" 1991. gada 23. janvārī:

"Baltija, mēs esam ar Tevi!"

Vitālijs Portņikovs

"Pirmais, ko pamanīju Maskavā, Majakovska laukumā, kur pulcējās kustības "Demokrātiskā Krievija" rīkotās manifestācijas dalībnieki, bija Latvijas karogs, zem kura pulcējās Maskavas Tautas frontes aktīvisti. Grandiozā manifestācija Krievijas galvaspilsētā notika zem visu tautu karogiem.

Tajā piedalījās ne mazāk kā pusmiljons cilvēku. Demonstrantu kolonna stiepās no Majakovska laukuma līdz Revolūcijas laukumam, kur notika mītiņš. Cilvēki skandēja: "Baltija — mēs esam kopā ar tevi!", "Landsberģi, mēs esam ar jums!", "Gorbačovs un Jazovs jāsauc pie atbildības!", "Jeļcinu — par Krievijas prezidentu!", "Krievijas atdzimšanai — jā, Savienībai — nē!", "KP uz tanku platformas jāsauc pie tiesas!", "Pie tiesas glābšanas komitejas viltvāržus!"

Par to arī mītiņā runāja PSRS un republiku tautas deputāti Jurijs Afanasjevs, Sergejs Stankevičs, Gļebs Jakuņins, Jurijs Černičenko, Viktors Palms u. c. Tika nolasīts Borisa Jeļcina aicinājums Krievijas pilsoņiem. Tajā sacīts: "Notikumi Baltijā draud iziet ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežām. Diktatūras draudi kļuvuši par realitāti.

Ignorēdams zvērestu, prezidents nostājies uz starpnacionālo nesaskaņu kurināšanas ceļa, viņš atbalsta glābšanas komiteju viltvāržus, kas tiecas pēc varas, viņš attaisno ieroču izmantošanu pret mierīgiem iedzīvotājiem. Skaidri izpaužas valsts un partijas augstākās birokrātijas tieksme saglabāt varu. Nav nekādas garantijas tam, ka netiks dota noziedzīga pavēle, kas šajā situācijā var izraisīt bruņotas pretestības ķēdes reakciju. Mēs rīkosimies kopā ar citām republikām, pirmām kārtām ar tām, ar kurām esam parakstījuši līgumu. Reakcija negūs uzvaru, ja mēs būsim vienoti."

"Kamēr mēs esam vienoti, mūs nevar uzvarēt," atsaucās laukums. Un tas vislabāk apliecina, ka politiskās apātijas laiks ir beidzies un beidzas arī to vara, kam diezin vai uz to ir kādas morālas tiesības."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!