Foto: AFP/Scanpix
Janvārī aprit 25 gadi kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" aplūko 1991. gada janvāra Latvijas laikrakstu slejas un to vēstīto šajās dienās.

ASV izdotais laikraksts "Laiks" 9. janvārī:

Stāvoklis Latvijas galvaspilsētā

""Laika" redakcija 7. janv. saņēma ziņu no Rīgas, ka Preses nams esot tukšs, tur neviens nestrādājot. Preses namu ir okupējuši Latvijas komunistu partijas algotņi, karakalpi "mēmās beretes". Visi darbinieki atteikušies strādāt Preses namā, kamēr tur uzturēsies "melnās beretes". Ari tipogrāfija nedarbojas.

Redakciju darbinieki strādā dažādās vietās. Redaktori apspriež savu tālāko rīcību Latvijas žurnālistu savienības telpās. Tomēr dažas no avīzēm, kas atbalsta Latvijas Republiku, joprojām iznāk.

"Latvijas Jaunatni" izdod Valmierā, Latvijas Republikas avīzi "Diena" iespiež Rīgas paraugtipogrāfijā, "Rīgas Balsi" (latviešu un krievu valodā) drukā Ogrē. Provincē iespiež arī liberālo krievu avīzi "Sovetskaja Molodjož", bet Latvijas komunistu oficiozs "Cīņa" neiznāk."

Laikraksts "Diena" 9. janvārī:

Ahromejevs nezin par desantniekiem

Ainārs Dimants

"Padomju parlamentā akreditēto ārzemju žurnālistu uzmanības centrā šodien ir karaspēka ievešana Baltijā, sevišķi Latvijā. PSRS prezidenta padomnieks maršals Sergejs Ahromejevs: "Papildspēki, manuprāt, nav sūtīti."

Deputāts, bet ne AP loceklis, pulkvedis Viktors Alksnis: "Es tikai varu teikt, ka karaspēku, pēc manā rīcībā esošiem informācijas, papildus Baltijā neviens nav ievedis"".

Ko darīt ārzemēs

Egīls Radziņš, komentētājs

"Šķiet pagātnē aizgājuši laiki, kad sabiedrībā valdīja atziņa - uz ārzemēm nevajag braukt jo tur viss ir slikts. Mums tepat visa pietiek. Tajā pašā laikā braukts tika. Sākumā vairāk ekskursijās un komandējumos, vēlāk pie radiem, drīzumā varbūt brauksim tāpat vien...

Ierodoties kādā valsti tūristu grupas sastāvā, lielākā daļa laika tika patērēta kultūras pieminekļu apskatei, kaut gan cilvēkiem acis vairāk šaudījās gar veikalu skatlogiem. Vēlāk, apciemojot radus, galvenā nodarbība jau bija supermārketu vai bodīšu (atkarībā no rocības) apgaita, kultūrai atvēlot laiku pirms un pēc veikalu slēgšanas.

Runājot par iepirkšanos, cilvēcīga un saprotama ir sekojoša apmeklējamo veikalu secība: 1) Mac Donalds, kur ātri un lēti var piepildīt kuņģi; 2) apģērbu veikali, lai nodrošinātos tuvākajiem gadiem ar veļu un virsdrēbēm. Turklāt veiksmes gadījumā var atrast kādu apakšveļas gabalu, kuru dzimtenē var izmantot izejamā kārtā vai tamlīdzīgi...; 3) sadzīves tehnikas veikali, kuros jāiepērk VCR sev un Sašam, lai būtu nauda normālai dzīvei tuvākajā laikā līdz nākošajam braucienam; 4) pārtikas bodīte, kas nodrošina ar ātri pagatavojamam vakariņām un brokastiņu nākošajam maratondienas rītam.

Un nevajag pārmest cilvēkam, kas ārzemes pirmām kārtām saista ar veikala plauktu, jo arī filozofs Diogens, pirms kāpa mucā meditēt par garīgām lietām mīlēja gan ieēst, gan arī apkārt pliks neskraidīja (vismaz vēsturei šādi fakti nav zināmi)."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!