Laikraksts "Diena" 1991. gada 15. janvārī:
Lietuva vēl dzīva, Latvija vēl dzīva
Viktors Daugmalis, "Dienas" galvenais redaktors
"Sakostiem zobiem un sāpju sažņaugtu sirdi par mūsu kritušajiem brāļiem un māsām Lietuvi tomēr jāmēģina apjēgt notiekošais vismaz puslīdz drošu hipotēžu līmeni. Kas ir tie spēki, kas virza piedzērušos slepkavas tankos un bruņutransportieros, kāds ir viņu dziļākais nolūks, kādus viņu gājienus mēs varam gaidīt vistuvākajā laikā? Vispirms - uzkrītoša ir armijas rīcības nekonsekvence un nesaskaņotība.
Baltijas kara apgabala virspavēlnieks draud Igaunijas premjeram, tas zvana PSRS aizsardzības ministram, bet tas savukārt noliedz draudu pamatotību.
Tātad draudi ir bijuši bezjēdzīgi -ministrs taču varētu, piemēram, atbildēt izvairīgi. Tad kāpēc ir "pusdraudēts"? Viļņi trieciennieku - profesionāļu! - maldīšanās TV telpās (acīmredzot nebija pat ēkas plāna), minstināšanās ar AP ieņemšanu un Kauņas raidstacijas darba pārtraukšanu, karavīru nepiemērotie apavi (ne kaujai, ne ziemas laikam - varbūt vienīgi pakaļdzīšanās ērtumam?), jā, ari asaru gāzu un ūdensmetēju iztrūkums mēģinājumā izlauzties caur pūli pie parlamenta un dīvainā atkāpšanās (kurā bridi tika dota pavēle "uz priekšu!" un kurā - "atpakaļ!"?) varētu liecināt par karaspēka daļu totālu nesagatavotību šāda mēroga akcijām.
Un te savukārt ir divas iespējas - vai nu padomju armija nodemonstrēja savu tradicionālo nesavāktību un kārtības trūkumu, ko it labi zina jebkurš dienējis vīrietis, vai ari - tika improvizēts plāns, kuram sākotnēji vajadzēja realizēties cituviet. Vai ari - un šai varbūtībai ir īpaša nozīme! - kārtis ir sajukušas pēdējā brīdī vai pat tieši "akcijas" laikā. Un tad ir jāmeklē iemesls."
Pasaules reakcija uz notikumiem Baltijā
"Kā ziņo BBC, Luksemburgā Eiropas asociācijas ārlietu ministri apsprieda notikumus Lietuva. Anglijas ārlietu ministrs D.Hērds un Beļģijas ārlietu ministrs M.Eiskens ieteica pārskatīt ekonomiskās palīdzības programmas PSRS. Dāņu kolēģis U. Klemans Jensens argumentēja: "Eiropas asociācija nevar atbalstīt sistēmu, kurai ir līdzekli, lai sūtītu karavīrus uz republikām, un tai pašā laikā tā apgalvo, ka trūkstot līdzekļu savas tautas paēdināšanai."
Turpretī VFR ārlietu ministrs H.D. Genšers paziņoja, ka valsts un privātā palīdzība, ko VFR sniedz Padomju Savienībai, turpināsies. Vakar notika ASV prezidenta Dž. Buša telefona saruna ar PSRS prezidentu M.Gorbačovu, kuri tiki skarti arī notikumi Baltijā. Bušs norādīja, ka "notikumi pēdējās 24 stundās ir mūs satraukuši un radīs vēl lielākas rūpes". Viņš uzsvēra, ka "mēs atbalstām un turpināsim atbalstīt Baltijas tautas to centienos lemt savu nākotni".
Laikraksts "Latvijas Jaunatne", publicēts 15. janvārī
Par lielo politiku un ikdienu Augstākajā Padomē
"Kopš 13. janvāra, kad dienās un naktīs maksimāli izpaužas tautas lielākās daļas vienotība ar tās ievēlēto parlamentu un Augstākās Padomes iecelto valdību, Jēkaba ielas nama visai oficiālās telpas ir kļuvušas šķietami vienkāršākas un mājīgākas.
Šo izjūtu netraucē apsardze, kas ir pastiprināta. Garderobē var redzēt deputātu somas, kurās glabājas no mājām līdzpaņemtie dvieļi, skuvekļi un tīri krekli. Citviet sanesti matrači, uz kuriem var pārlaist nakts melnumu. Tagad te atļaujas uzsmēķēt vietās, kur kādreiz to pat nevarēja iedomāties.
Taču, šķiet, par gaisotni pietiks, jo galvenais jau ir darbs. Pirmdien, 14. janvārī, plenārsēdē, kas sākās deviņos vakarā, parlaments ratificēja Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas līgumu par starpvalstu attiecību pamatiem, ko iepriekšējā naktī A. Gorbunovs un B. Jeļcins bija parakstījuši tikšanās laikā Tallinā.' Līgums jāratificē arī Krievijas parlamentam.
Līguma 1. pantā Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika atzīst viena otru par suverēnu valsti un starptautisko tiesību subjektu."
ASV izdotais laikraksts "Laiks" 1991. gada 16. janvārī:
Prezidents Bušs nosoda padomju vardarbību Baltijā
"13. janvāri publicēts prezidenta Buša paskaidrojums sakarā ar padomju apvērsuma mēģinājumu Baltijā, kas vēl turpinās. Padomju rīcību viņš apzīmē par satraucošu. - "Varas pielietošana pret miermīlīgām un demokrātiski ievēlētām valdībām, cilvēkiem un līderiem Baltijas valstis nav nekādi attaisnojama" paskaidro prezidents.
"Mēs domājam un lūdzam par viņiem un sevišķi par lietuviešiem, kas piedzīvojuši lielu traģēdiju." Tālāk Bušs atceras kā veidojusies ASV sadarbība ar Pad. Savienību un ka tā bijusi uz demokrātiska ceļa. Pašreizējie notikumi esot pretrunā ar iepriekšēji piedzīvoto. Tādi notikumi, kas redzami Baltijā draudot atgriezt atpakaļ reformu procesu.
"Mēs nosodām šo rīcību, kas atsauksies uz mūsu attiecībām. Bet pašreiz ASV un Rietumi dubultos savas pūles, lai stiprinātu miermīlīgas pārmaiņas Pad. Savienībā". "Es mudinu PSRS valdību atturēties no rīcības, kas izraisa vardarbību." Pirms "dažām stundām" prezidents Bušs runājis ar Gorbačovu un mudinājis viņu uz miermīlīgām pārmaiņām. Vajagot atsākt sarunas ar ievēlētām
Baltijas valstu valdībām."
