Zinātnes attīstībai nepieciešams lielāks finansējums pētījumiem, pārliecināti iedzīvotāji
Foto: stock.xchng

Latvijas zinātnes attīstībai primāri būtu nepieciešams lielāks finansējums, labāka materiāltehniskā bāze, kā arī labāks atalgojums zinātniekiem, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka zinātnes attīstībai nepieciešama labāka augstākās izglītības kvalitāte, 27% - intereses vairošana jauniešu vidū par zinātnes nozari, 26% - aktīvāka jauno zinātnieku piesaistīšana Latvijas zinātnei.

Jautāti, kuri Latvijas zinātnieki ir guvuši ļoti nozīmīgus panākumus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, lielākoties aptaujātie nav spējuši sniegt konkrētu atbildi (78%). Tiesa, 7% aptaujāto minēja Jāni Stradiņu, 3% - Andreju Ērgli un 3% - Ivaru Kalviņu. Citus zinātniekus aptaujātie minējuši retāk.

Lūgti izvēlēties jau no esošā saraksta trīs labākos Latvijas zinātniekus, visbiežāk aptaujātie arī atzīmēja Jāni Stradiņu (45%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja arī Andreju Ērgli (27%). Tikmēr 9% aptaujāto atzīmēja Ari Lāci un Ivaru Kalviņu, bet 8% - Andri Buiķi. Tajā pašā laikā 34% aptaujāto uzskata, ka neviens no sarakstā minētajiem zinātniekiem nav guvis lielus panākumus.

Savukārt, norādot kādu izcilu praktisku sasniegumu Latvijas zinātnē kopš valsts neatkarības atjaunošanas, arī šajā jautājumā lielākai daļai aptaujāto bija grūti sniegt konkrētu atbildi (69%). Taču 11% aptaujāto minēja pretvēža zāļu atklāšanu, turklāt 3% aptaujāto norādīja sasniegumus farmācijā, farmakoloģijā (3%). Tikpat liels skaits aptaujāto atzīmēja aknu veiksmīgu transplantāciju (3%), bet sirds operācijas un transplantāciju minēja 2% aptaujāto. 2% aptaujāto kā izcilu praktisku sasniegumu Latvijas zinātnē minēja arī zāles "Mildronāts".

Tikmēr, izvēloties no jau izveidota saraksta trīs labākos praktiskos sasniegumus Latvijas zinātnē, visbiežāk aptaujātie atzīmēja preparātu sērijas "Glycomune" izstrādi (40%). Tiesa, salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja arī uz sekmīgu veikto pirmo aknu transplantāciju Latvijā (35%). Savukārt 22% aptaujāto kā izcilu sasniegumu zinātnē uzskata jaunas kardioprotektīvas vielas atklāšanu, kas ir 40 reizes aktīvāka par pašreiz Latvijā visvairāk eksportēto medikamentu - "Mildronātu", bet 19% - hidroksilapatīta keramikas implantus jeb mākslīgos kaulaudus. Tajā pašā laikā 18% aptaujāto neko nezināja par sarakstā minētajiem Latvijas sasniegumiem zinātnē.

Kopumā vērtējot Latvijas zinātnes attīstības līmeni, iedzīvotājiem nebija vienota viedokļa. 43% aptaujāto Latvijas zinātnes attīstības līmeni vērtēja kā vāju (t.sk. 10% uzskata, ka tas ir "ļoti vājš"). Tikmēr pretējās domās ir 34% aptaujāto, norādot, ka Latvijas zinātnes attīstības līmenis ir labs (t.sk. 3% - "ļoti labs"), bet 23% aptaujāto atturējās to vērtēt.

Tajā pašā laikā, izvērtējot Latvijas zinātnes konkurētspēju pasaules līmenī, lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tā pastāv dažās nozarēs (54%). Tikmēr 12% aptaujāto uzskata, ka Latvijas zinātne pasaules līmenī spēj konkurēt daudzās nozarēs. Tiesa, tikpat bieži aptaujātie atzīmēja, ka tā nespēj konkurēt nevienā nozarē (12%). Tajā pašā laikā 22% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form