LU profesoru pētījuma pirmā daļa veltīta Latvijas ekonomikas attīstības iespējām, iestājoties vai neiestājoties ES, otrajā daļā sniegta Latvijas iesaistīšanās ES rezultātu prognoze, balstoties uz pasaules vēsturisko un ekonomisko pieredzi.
Pirmajā daļā analizēts Oša pētījums, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, ekonomiskās suverenitātes zaudēšana ES ietvaros, ieskicētas galvenās tēzes attīstībai ārpus ES. Kā uzsvēruši autori, Oša pētījumā minēti vairāki fakti (zems ES ekonomiskās izaugsmes temps, ES zemā konkurētspēja globālajā ekonomikā, Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, Latvijai neizdevīgā ārvalstu investīciju struktūra, zems finansējums pētniecībai un attīstībai), no kuriem neizriet secinājums, ka Latvijai jāiestājas ES.
Autori arī min, ka firmas "Konsorts" pētījumā nav konkrēta scenārija, kādā veidā Latvija, iestājoties ES, nodrošinās darba vietu pieaugumu, darba samaksas un pensiju palielināšanu, minētajā pētījumā netiekot risināta ekonomiskas suverenitātes zaudēšanas problēma, netiek analizēts, kā ekonomikas vadības koncentrēšana ES birokrātijas rokās ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību.
Raksturojot Latvijas ārējo tirdzniecību, Oša pētījumā neesot uzsvērts, ka Latvijā pēdējos gados tirdzniecības bilance kļūst arvien negatīvāka un jau ievērojami pārsniedz 1 miljardu latu, turklāt, integrējoties ES, šī negatīvā bilance palielināšoties.
Zinātnieki gan atzīst, ka pašreizējā stāvokļa raksturojums Oša pētījumā uzskatāms par visumā objektīvu, tai skaitā statistikas dati par ražošanas kritumu dažādās tautsaimniecības nozarēs.
Ekonomikas profesori pievērsušies arī ekonomiskās suverenitātes jautājumam. "No pirmsiestāšanās sarunām, Eiropas Savienības direktīvām un lēmumiem izriet viens nepārprotams secinājums - Latvija savu ekonomisko suverenitāti zaudēs tāpat, kā to zaudēja 1941.gada 5.augustā, iestājoties PSRS. Toreiz Latvija savu ekonomisko un arī politisko suverenitāti atdeva varmācīgas okupācijas rezultātā. Tagad to, iespējams, atdos labprātīgi birokrātisko varas aprindu veiktās propagandas rezultātā," uzsver pētnieki.
Ekonomisti norāda arī, ka, iestājoties ES, Latvijai būs jāatsakās no nacionālās valūtas, ieviešot eiro. Latvijas Banka tiks iekļauta Eiropas centrālo banku sistēmā, monetāro politiku vairs nenoteiks Latvija, bet Frankfurte. Daļēji tiks centralizēta arī nodokļu politika. "Eiropas Savienībā tiek saskaņoti netiešie nodokļi, tas ir, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis, nosakot minimālās nodokļu likmes, vienādus aplikšanas nosacījumus, atceļot nodokļu atvieglojumus. Eiropas Savienība regulē arī vispārējo nodokļu administrēšanu, nodokļu iekasēšanu. Latvija zaudēs svarīgu ekonomikas attīstības sviru - netiešos nodokļus," norāda LU profesori.
Ekonomisti vērš uzmanību uz Latvijai neizdevīgajiem finanšu un budžeta nosacījumiem. Kopumā trīs gados ES budžetā būs jāiemaksā 284 miljoni eiro jeb 184,6 miljoni latu. Iemaksas ES budžetā veicamas obligāti, bet iemaksātās naudas saņemšana atpakaļ no ES budžeta atkarīga no Latvijas spējas izpildīt ES nosacījumus.
Zinātnieku grupa sniedz arī priekšlikumus ekonomiskajai attīstībai ārpus ES. Autori piedāvā attīstīt elektronisko un farmaceitisko rūpniecību, kokrūpniecībā orientēties uz gatavas produkcijas eksportu, izvērst biodegvielas ražošanu, palielināt apgrozībā esošās naudas daudzumu un atteikties no lata piesaistes SDR grozam, mainīt nodokļu politiku, atbalstot vietējos ražotājus, atteikties no budžeta samazināšanas sociālajām vajadzībām, būtiski palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei.
Pētījuma otrajā daļā "Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienībā rezultātu prognoze, balstoties uz pasaules valstu vēsturisko un ekonomisko pieredzi" skaidrota pašreizējās integrācijas ES būtība, raugoties caur dažādu valstu vēsturisko un saimniecisko pieredzi, vērtēti ģeopolitiskie procesi un to ietekme uz Latviju.
"Attīstoties modernajai ražošanai, arvien palielinājās pieprasījums pēc izejvielām, jau vairākus gadsimtus to galvenās piegādātājas ir koloniālās un pēckoloniālās zemes, šo produkciju atdodot par niecīgu samaksu. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā Rietumeiropā un Ziemeļamerikā strādnieki pakāpeniski izcīnīja sev arvien lielākas algas. Tāpēc arī rūpniecisko ražošanu pakāpeniski pārvieto uz nabadzīgākajām zemēm, kur strādājošajiem maksā aptuveni 100 reizes mazāk nekā bagātajās valstīs," pauž zinātnieki.
Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties apvienības "Nē ES" interneta mājas lapā "www.nees.lv".
Šomēnes "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" (NRA) Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, raksturojot Oša pētījumu par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties ES, izteikusies, ka konsultāciju firma tā sagatavošanā pāris mēnešus strādājusi ugunsdzēsēju komandas režīmā.
"Papīru kalns tika nolikts galdā noteiktajā laikā, bet speciālisti vēl tagad nevar saprast, ko ar to darīt, cik ticami ir piedāvātie secinājumi. Un vai tas vispār uzskatāms par pētījumu," NRA piebildusi Karnīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
