Foto: Kadrs no video

Ukrainas Valsts ārkārtas dienesta Ukrainas Hidrometeoroloģijas institūta un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas zinātnieki veikuši radioaktīvo piemaisījumu pārnešanas simulāciju hipotētiskas avārijas laikā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) meteoroloģiskos apstākļos laikā no 15. līdz 18. augustam, liecina sociālajā vietnē "Facebook" pieejamā simulācija.

Kā ziņots, pirms pāris nedēļām atkal tika apšaudīta lielākā Eiropas AES – Zaporižjas AES –, kuru kopš marta kontrolē Krievijas karaspēks, un Krievija aicināja ap to izveidot demilitarizēto zonu. Tika ziņots, ka augusta sākumā AES tikusi spēcīgi apšaudīta, bojājot vairākas tās struktūras. Uzbrukumu dēļ nācies slēgt reaktoru. AES turpina strādāt Ukrainas personāls.


Ukrainas zinātnieku simulācijā norādīts, ka, tā kā nav iespējams noteikt precīzus emisiju avota raksturlielumus hipotētiskas avārijas gadījumā, skaitliskās modelēšanas rezultāti ir interpretējami tikai kvalitatīvi un nosacīti.

Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem laikā no 15. līdz 18. augustam lielākā radioaktīvo aerosolu koncentrācija AES avārijas gadījumā būtu novērojama Ukrainas teritorijā, īpaši emisijas avotam tuvajā zonā – 50 līdz 100 kilometru rādiusā. Izplatība būtu vērojama teju visos virzienos attiecībā pret AES.

No Ukrainas zinātnieku piedāvātā modeļa izriet, ka ievērojama radionuklīdu koncentrācija var sasniegt Kijevas pilsētas, kā arī daļēji – Baltkrievijas austrumu daļu, Poliju, visas trīs Baltijas valstis.

"Simulētā perioda beigās galvenais radionuklīdu transportēšanas virziens ir austrumi, kā rezultātā virs Doņeckas un Luhanskas apgabalu okupētajām daļām var novērot ievērojamas radioaktīvo aerosolu koncentrācijas," norādīts simulācijas paskaidrojumā.

Savukārt Krievijas telekanāls "NTV.ru" komentējot situāciju Zaporižjas AES, ceturtdien tviterī norādījis, ka iespējamās avārijas gadījumā radiācija skaršot Poliju, Vāciju un Slovākiju.


Latvijas Valsts vides dienests (VVD) steidzis komentēt situāciju, norādot: ņemot vērā karadarbību Zaporižjes AES Ukrainā, iedzīvotājiem nereti rodas bažas par radiācijas drošību arī pie mums, Latvijā, taču šobrīd Latvijā radiācijas drošības risku nav.

VVD gan sniedzis ieteikumus, kas cilvēkiem jādara radiācijas avārijas gadījumā, proti, jādodas iekštelpās, jāaizver logi un durvis, jāizslēdz ventilācijas sistēmas, kā arī jāseko atbildīgo dienestu ieteikumiem.


"Delfi" jau rakstīja, ka bažas par paaugstinātu radiācijas līmeni Latvijā saistībā ar situāciju Ukrainā izskanēja šā gada martā, kad VVD paziņoja, ka dienesta rīcībā nonākusi informācija par to, ka Čornobiļas – Kijevas augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ ir pārtraukta elektroapgāde bijušajai Čornobiļas AES. Tolaik VVD uzsvēra, ka radiācijas noplūde nav konstatēta un radiācijas drošības riski Latvijai nepastāv.

Čornobiļas AES iedarbināta rezerves energoapgādes sistēma (dīzeļģeneratori), lai nodrošinātu bijušās AES teritorijā esošo objektu drošībai nepieciešamo sistēmu apgādi ar elektrību.

Radiācijas monitoringa staciju dati Ukrainas teritorijā kopumā ir pieejami un neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni, vēstīja VVD. Arī Latvijas radiācijas monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni. VVD Radiācijas drošības centrs monitorē radiācijas drošības situāciju 24 stundas diennaktī, uzsvēra dienestā.

Krievija jau iepriekš ar raķetēm apšaudīja Zaporožijas AES, kas, atšķirībā no Čornobiļas, bijusi funkcionējoša AES.

Līdz ar to izskanēja bažas par kodolkatastrofas riskiem, ko gan "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" marta sākumā žurnālistei Olgai Dragiļevai aicināja nepārspīlēt politikas zinātnes doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, vērtējot raķešu apšaudi pie Zaporižjas AES un tās teritorijā izcēlušos ugunsgrēku.

Krievija karadarbību Ukrainā uzsāka 24. februārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!