Zinātņu akadēmijā asas diskusijas par novadu reformas ieguvumiem
Foto: F64

Asas un kritikas piesātinātas diskusijas pirmdien, 4. novembrī, izvērtās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsīlijā par novadu reformas ieguvumiem, novēroja portāls “Delfi”. Sanāksmē diskutētais tiks iekļauts LZA ziņojumā, kurš tiks publicēts pēc vairākām nedēļām. Formāli lēmumi sanāksmes laikā netika pieņemti.

Atklājot sanāksmi, LZA pārstāve Raita Karnīte klātesošos informēja, ka ekspertu konsīlija mērķis ir izmantot LZA ekspertīzes funkciju, lai ekspertu vidū diskutētu par sabiedrībai svarīgām problēmām. Šajā sanāksmē galvenais uzdevumus bija izvērtēt patiesos pierādījumos balstītus novadu reformas ieguvumus.

“Ieguvumi ir galvenais pamats, kad tiek argumentēta reformas nepieciešamība un kāpēc reforma tiek uzsākta,” klātesošajiem sacīja Karnīte. LZA pārstāve iezīmēja trīs sanāksmes diskusijas jautājumu blokus, kurus veidoja pašvaldību pakalpojumu kvalitātes mērīšana, pašvaldību iekšējā teritoriālā attīstība, kā arī reformas finansiālie ieguvumi.

Klātesošo starpā, kur vairākumu veidoja pašvaldību pārstāvji, asākās diskusijas izraisīja jautājums par pašvaldību pakalpojumu kvalitātes mērīšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Arnis Šults diskusijas sākumā norādīja, ka 2009. gada reformas kontekstā un pirms tam ir norisinājusies mehāniska rajonu un vietējo pašvaldību funkciju apvienošana. Šis process nav nesis īpašu ieguvumu no pārvaldes viedokļa, atzīmējot, ka virkne funkciju netiek veiktas tām atbilstošajā teritoriālajā iedalījumā.

Kritika no pašvaldību pārstāvju puses un LZA pārstāves Karnītes izskanēja saistībā ar instrumentu neesamību, ar kuru palīdzību būtu iespējams mērīt pašvaldību sniegtā pakalpojuma kvalitāti – mērīšanas instrumenti tiks izstrādāti vēlāk. Diskusiju kopumā pavadīja emocionāli piesātināta gaisotne, kuru nereti papildināja pārmetumu adresēšana reformas aizstāvētāju pusei. VARAM pārstāvis diskusijas laikā klātesošajiem norādīja, ka uz visiem sagatavotajiem jautājumiem bez īpašas analīzes nav iespējams rast atbildes, kā arī pastāv tādi jautājumi, uz kuriem pēc novadu reformas īstenošanas tikai pašas pašvaldības varēs sniegt atbildes.

Diskusijas laikā vairākkārt tika paustas bažas par līdzsvarotas iedzīvotāju pārstāvniecības jautājumiem pēc reformas īstenošanas un kādēļ pašvaldību funkciju apvienošanās nevar notikt pēc brīvprātības principa. Tāpat tika apšaubīti ministrijas piedāvātie dati, piemēram, kopējais pašvaldību deputātu skaits, kā arī pārmests pamatojuma trūkums reformais ierosināšanai.

Noslēgumā pētnieks Andris Miglavs norādīja, ka pēc pašreizējās reformas sagataves nav sagaidāma ieņēmumu palielināšanās uz vienu iedzīvotāju un samazināsies pašvaldību īstenoto projektu skaits. Pēc Miglava domām diskusijas laikā netika identificēts neviens pakalpojums, izņemot izglītību, kas tiktu īstenots nepietiekamā kvalitātē. Miglavs arī kritizēja virzīto reformu, ka tā neveido vienotu veselības un izglītības pieejamības telpu.

Klātesošo rindas papildināja Saeimas deputāti Viktors Valainis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Artūrs Toms Plešs (AP) un Inga Goldberga (S). Konsīlijs tika sasaukts pēc pašvaldību pārstāvju lūguma.

“Delfi” jau ziņoja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29. oktobrī nolēma konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu. Saeima pirmajā lasījumā to skatīs ceturtdien, 7. novembrī.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tags

Novadu reforma Latvijas Zinātņu akadēmija Raita Karnīte Saeima VARAM

Comment Form